LLM versija
Kā izbūvēs Rīgas dzelzsceļu mezglu
P. Vakar dzelzsceļu budžetkomisija beidza apskatīt Rīgas dzelzsceļu mezglu. Budžetkomisijas priekšsēdētājs, dzelzsceļu virsvaldes galvenais direktors Rūse, par šo apskati mūsu līdzstrādniekam stāstīja.
Atrisinot Rīgas mezgla izbūves problēmu, vispirms nepieciešami paplašināt stacijas ceļus Torņkalnā. Vilcienu drošības dēļ šai stacijā nepieciešami ierīkot pārmiju un signālu centralizāciju, kā tas jau izdarīts Kalpaka postenī. Nāk. gadā nodomāts pagarināt gaisa tiltu pār Marijas–Dzirnavu ielu, lai pa apakšu varētu ielikt vismaz 5 ceļus. Rīgā–Galvenā, izņemot atjaunojumu uz Jaunā tirgus laukuma, lielāki darbi nav paredzēti. Kas attiecas uz Rīgu I, tad šeit nepieciešami palielināt pasažieru lielā ātruma preču pieņemšanas šķūņus. Nolemts ierīkot pasažieru lielā ātruma preču kantori. Nolemts izbūvēt tagadējo Rīgas I staciju, pārvēršot tagadējo ar stikla jumtu pārklāto paviljonu par stacijas eju. Bet, kamēr pēc tagadējā ceļu daudzuma nav iespējams pieņemt vilcienus tādā laikā, kā to prasa publika, tad dzelzsceļu budžetkomisija nolēma pārbūvēt vēl divus vilcienu pieņemšanas ceļus. Visi šie darbi izmaksās samērā nedārgi. Tomēr jāatzīst, ka visi šie soļi Rīgas mezgla izbūvē ir tikai pagaidu līdzekļi un visā visumā neatrisina mezgla galīgu izbūvi.
Viens no vislielākiem grūtumiem, kas jāpārvar Rīgas mezglā, ir lielais jūrmalas vilcienu skaits vasarā. Domājot, kā nokārtot šo jautājumu, būs liels palīdzētājs aktuālais stāvoklis Rīgas mezglā. Šinī vietā elektriskais dzelzsceļš, tādēļ nolemts nāk. gadā izsludināt starptautisko konkursu Jūrmalas vilcienu elektrificēšanai. Šie vilcieni būs īsāki un kā bāzi tie varēs izlietot laukumu pie Kārļa ielas. Tas stipri atvieglos visu vilcienu noorganizēšanu. Šķirotavas stacijā nodomāts turpināt ceļu izbūvi.
LNB periodikas digitalizācijas OCR versija
Kā izbuhwēs Rigas dzelzsceļu mezglu
p. Wakar dselsszeļu budschctkomişija be,dsa apşkatit Rigas djelsszà mesglu. Budschetkomisijas preekşchs.hdeta-s dselsszeļu nrrswaldes galwenais direktors Ràe par şcho apşkaN muhşu ìihdjstrahdneekam lstelzas: Atrisinot Rigas mesgla lsbuhwes problēmu wiêpirmê nepcezeeschami paplaschmat staznas zeļus Torņkalnâ. Wilzeenu droşchibas lt)l şchai stazijâ eerihkot pahrnu.u un sihmneşchu zentralisaziju, kà taS jau rsdarlts Kalpaka posteni. Nahk. gadā nodomāts pagannat gaisa tiltu pahr Marijas Dsirnawu eelu lal pa apakşcbu waretu eelikt wismas 5 zeļus. Rigâ-Galwenâ, işņemot atjarojumu us launa tirgus laukuma, leelaki darbi nam paredsetl. Kas atteezas us Rlgu I, tad sche nepeezeschamt pateelinat pasascheeru ahtruma pretschu peeņemschanas schķuhņus. Nolehma eerihkot pasascbeeru leelà ahtruma pret>chu kantori. Nolehma isbuhļvet tagadējo RigaS 1. staziju, pahrwehrşchot tagadējo ar stikla jumtu pahrklato
ķttjonu par stazijas ehtu. ml wm p« Uga. «jà zeļu daudsuma naw eespehlams veeņeuU oilzeenus takdL laika, ka to praşol pubļìka, ka. budschetkomişija nolehma pŞbwet roehl .ìwus wilzeenu peeņemschanas zeļus. Wlşi şchee .arbi ismakşàs şamchrà nedahrgr. Tomehr aka, ka wift şchee şoļi Rigas mtofo tffafoS tt ikai pagaidu lìhdsekļi un wişa wişumâ ņeawşina nesgla galigu isbuhwi. WeeuS no wlSlee akeeu, zruhtumeem, kas japahrwar RlgaS mesgla « eelais juhrmalas wilzeeuu şkatts waşara. Do. naju, la nokahrtojot scho jautājumu, buhs Uti mdets akūtais stahwoklis Rigas mesgla. Şchi Ulhtu weetâ elektriskais dselsszeļsch, tadehļ no. emts nahk. gadâ isşludinat starptautisko kow ?urşu Juhrmalas wilzeenu eiektcostzeşchanai. Ichee wilzeeni buhs ihsaki un kà basl tee« warès isleetot laukumu pec Kārļa eelas. TaS stipri atweegloS wisu wilzeenu noorganiseşchaņu. Şchķirotawas ftazijâ nodomāts turpināt c* iflfifto ttbubwi.