LLM versija
Pianista Ignaca Frīdmaņa koncerts
- sept., konservatorijā, neattaisnoja to slavu, kura vijās ap tā vārdu. Frīdmanim ir fenomenāla pianistiskā tehnika, kura nepazīst nekādu grūtību; viņa rokās slēpjas kolosāls spēks, kuram, liekas, ir nieka lieta sagraut to stiprāko instrumentu; viņa tonis var būt arī mīksts un glaudstošs. Bet tīri muzikālā puse apmierina maz. Ir pat nesaprotami, kā Frīdmanis paslavēts sevišķi par Šopena atskaņotāju, ko uzsver Rīmaņa leksikons. Tieši Šopena darbi recenzējamā koncertā lika šo spēka vīru vismazāk piemērotu. Šopenu pat skaitīja par pedāļa lielmeistaru, un viņa darbiem patiesi tik zaurspīdīga faktūra, ka tie prasa to visrūpīgāko pedāļa pielietošanu. To teicami sapratis mūsu izcilais pianists R. Orlovs. Bet Frīdmanis šajā ziņā ir stipri paviršs. Šopēns zem viņa pirkstiem zaudē savu dižciltīgumu, eleganci un smalkumu. Pārspīlētie dinamiskie akcenti un patētiskais patoss, kuri tik raksturīgi Frīdmaņa spēlei, Šopēnam nemaz nepiestāv. Tikpat maz tam piestāv pēkšņi lūzumi tempos un pārmērīgie fortissimo, kurus mīl Frīdmanis.
Šopena Noktirne bija Frīdmaņa atskaņojumā pavisam vienmuļa; nedzirdēja pat neviena īsta pianissimo (kā gandrīz vispār Frīdmaņa spēlē); melodija brīžiem izcēlās par daudz uzbāzīgi, jo pavadošo balsu stipruma grāds nav piemērots. Balādi maz baudāmu padarīja bieži ritmiski fabrilējumi, neskaidra pedalisācija un pārspīlēts skaļums un bravūra. 3 etīdes tika spēlētas kā instruktīvi gabali, kuros nav nekādas mūzikas.
Vislabāks Frīdmanis bija Baha–Buzoniņa Čakonā, kur viņa dzelzschainais spēks un stiprie akcenti bija vietā, kā arī Mocartā (Rondo) un Hummelī (Rondo), kuros bija gan par maz “debesu siltuma”, gaišuma un eteriskuma, bet bija skaidrība un noteiktība. Paša Frīdmaņa pārstrādātajā Štrausa valsī ir daudz tehnikas un bravūras, bet atskaņojums nevarēja imponēt ne ar tehnisku skaidrību, ne ar izsmalcinātu priekšnesumu: bija liels, pat nepanesams troksnis un — liela garlaicība.
Publika neapmierināto bija daudz, bet nemaz mazāk bija arī sajūsminātu aplaudētāju.
J. Arnolds.
LNB periodikas digitalizācijas OCR versija
Pianizta Ignatscha Fridmaņa koncerts
-22 sept., ïottfctnxttorijd, neattaisnoja to şlawu, kura wija» ap ta wahrdu. Fridmanim ir fenomenāla pianistişka techn., kura nepasihst nekahdu gruhtibu; wiņa rokâS flehpja» kolosāls şpehkS, kuram. leeka», ir neeka leeta sagraut to stiprāko instrumentu; wiņa tonis war buhi ari mihkst» un glahstoşch». Bet tihri musikalà puşe apmeerina mas. Ir pat nesaprotami, kà Frid. manis eeşlawet» şewişchķi par Tckwpena atskaņotāju, ko usşwer Rihmaņa lekşikon». Taişnt Şchopena darbi rezensejamâ konzertâ lika» şchim şpehka wihram vi», masak peemehroti. Şchopen» pat» şkaitijà» par pedāli» sazija» leelmeistarn, un wiņa darbeem pateeşi tik zaurşpihdiga faktūra, ka tee prasa to wiSruhpigako pedāļa peeleetofchanu. To teizami saprati» muhsu eezeenitai» pianists R. Orlow». Bet Fridmani» schajâ siņâ ir stipri pawirşch». VchopenS sem wiņa pirksteem saudè sawu dischziltigumu, «ļeaanzi un smalkumu. Pahrfpihletee dinamiskee akzenti un patuşschai» patoşS, kuri tik rak. sturiai Fridmaņa H?eblei, Ģchopenam nemaf neveestahw. Tikpat mas tam peestahw pehkschņee luhsumi tempoS un pahrmehrigee fortişşimo. kuru» mihl Frid»
. manis. Şchopena .Noktirne' bij Fridmaņa atskaņo-1 jumā pawisam weenmuļa; nedsirdcja pat newcena ihsta ! pianifşimo (la gandrihs wiêpahr Fridmaņa spehlê); ? melodija iszelaS par dauds usdahsigi, jo pa. wadoscho balsu stipruma grāds naw peemehrotS. .Ba! ladi"mas baudāmu padarija beeschi ritmiski fabruku! mi, neskaidra pedalisazija uu pahrspihlet» şļaļum» un ļ brawura. 8 elide» tika şpeylcws ka instruktiwi gabaļi. / kuro» nmv nekabda» musikaS. WiSlabak» Fridmani» bij Barha-Btisonija ..Tfcha> konnâ", kur wiņa dselschainaiS şpehks un stipree akzenti : bij wectâ, kà ari Mozartâ (Rondo) un Hummelî lRon! do), kuro? bij gan par mas ~debefu siluma". gaischuma ! un eterişkuma, bet bij fkaidriba un noteiktība. - Pascha ! Fridmaņa pahrstrahdatajâ walfî ir dauds ! technika» un brawuraS. bet atskaņojumi newareja im? ponet ne ar technifku fkaidribu, ne ar isftnalzinatibu ! preekschnesumA: bij leel», pat nepanesām» troksni» «n ! — lcela garlaiziba. I Publika neapmeerinato bij dauds, bet ne mnsak re
dfeja ari şnjuhşminatu aplaudētāju.
J. Arnolds.