LLM versija

MĀKSLAS DZĪVE

Nac. opera. Šovakar, 24. sept., „Ieleja”. Piektd., 25. sept., skoln. izrādē „Uguns un Nakts”. Sestd., 26. sept., „Aklās acis”. Svētd., 27. sept., „M-me Butterfly”.

Nacionālās operas direkcija ziņo, kā oktobra pirmās dienās Rīgā iebrauks vācu pazīstamais operu diriģents un ilggadējais Berlīnes Filharmonijas un Blüthnera orķestra vadītājs Kamillo Hildebrands, lai diriģētu „Zaļamo” Nac. operā. Pēc notikušās debijas direkcija cer Hildebrandu saistīt uz visu sezonu.

Nac. teātrs. Šodien, p. 5 p. p., skoln. izr. Bernara Šova „Svētā Janna”. Piektd., 25. sept., p. pus 8 vak., Lilijas Stengeles viesu izrāde Skriba „Adrienna Lekuvrē”. Sestd., 26. sept., Lilijas Stengeles viesu izrādē Bernšteina „Zaglis”. Svētd., 27. sept., dienā „Jūdīte”, vakarā „Inteliģenti”.

Dailes teātrs. Šovakar, pus 8 v., „Juku jukām”. Piektd., 25. sept., pus 8 vak., „Laupītāji”. Sestd., 26. sept., „Čarļa krustmāte”. Svētdien dienā „Laupītāji” un vak. „Čarļa krustmāte”. Otrd., skoln. izr. „Laupītāji”.

L. Liberta zīm. un glezn. studijā, Antonijas ielā 1, dz. 2, var pieteikt jauni audzēkņi no 7—9 vak.

Prof. Egons Petri, viens no vislielākiem mūslaiku pianistiem, koncertēs pirmo reizi Rīgā šovakar, p. 8 vak., konservatorijā, izpildot Bača—Buzoni, Bača—Liszta, Cēzara Franka, Šopēna darbus. Biļetes pie P. Neldnera.

Igauņu operdziedātājs, dram. tenors Tenno Vironi, Florences, Veronas, Ravennas operu solists, par kuru itāļu, amerikāņu un franču prese sniedz visai atzinīgas atsauksmes, uzstāšies sestdien, 26. sept., p. 8 v., konservatorijā, piedaloties iecienītam igauņu pianistam prof. T. Lemba. Biļetes pie Neldnera.

Gerharda Hauptmaņa traģēdija „Velands”. Hamburgas „Deutsches Schauspielhaus” savā 25 gadu jubilejā nupat izrādījis Hauptmaņa jaunāko darbu, 3 cēlienu traģēdiju sešpēdu jambos „Velands”, paša autora režijā, ar viņa dēla, Ivo Hauptmaņa dekorācijām. H. atdzejojis „Eddas” teiku par kalēju Vilandu, kuru ķēniņš Nīdhēdrs (Hauptmaņa Harolds) sakropļojis, lai pilnīgi būtu savā kalpībā. Vilands atriebjas ķēniņam un aizlido uz pašizgudrotiem spārniem. Atriebības problēmu Hauptmanis padarījis par traģēdijas centrālo. Dramatiskās vietas, kur Velands nokauj ķēniņa dēlus, liek tam dzert no dēla galvas kausa un parāda kailu, piesmietu ķēniņa meitu, esot arī liriski visstiprākās un spēkā atgādinot Šekspīru. Valodā esot lugas lielākā vērtība. Filozofija neesot tik stipra, un lieliskie simboli dažādi tulkojami un neskaidri. „Velandam” trūkstot dramatiskas uzbūves: lugas vietā H. patiesībā uzrakstījis tikai vienu lomu: Velandu. Tomēr pēc dzejnieciskā spēka „Velandu” kritika apzīmē par vienu no ievērojamākiem Hauptmaņa pēc naturalistiskā laikmeta darbiem. H. pasaules uzskats pēdējā laikā saucams par rezignēti pesimistisku. „Velands” idejiski pieslēdzas „Baltam Pestītājam” un „Indipodiem”. „Velandu” varot izprast arī indivīda sacelšanos pret ārējo varu. Hauptmaņa tēli nebijuši hamburgiešiem pa spēkam; kritiķi vēlās redzēt Velanda lomā Kloepferu, ķēniņa lomā — Hartmani un princeses — Höfflich. Teātrim trūcis arī drosmes (meitas parādīšanas skatā tēvam un līgavainim). Princese — E. Beilke bijusi tipiskā vienveidībā.

O. L.

---