LLM versija
Pamatskolu inspektora M. Stahla „grēki”
No līdzšinējā amata atstādinātam Rīgas pilsētas pamatskolu inspektoram M. Stahlam bijuši sekošie „grēki”:
- Rīgas skolu valdē balsojis par komunistes Olgas Pagales atlaišanu, kura skolā pieļāvusi bērniem dziedāt Internacionāli;
- balsojis pret komunistu varas vīra Ā. Lēkņa apstiprināšanu;
- vadījis skolotāju kursus nacionālā garā;
- skolas revidēdams stingri stāvējis, ka mācīt latv. valodu un matemātiku kā galvenos priekšmetus;
- nav iestājies par biedru Rīgas skolotāju arodbiedrībā;
- nav parakstījis protestu pret „Latvija” pārmetumiem izl. min. Arv. Kalniņa, skolu virsvaldes dir. Reīna Lejiņa un tautskolu dir. Kr. Melnalkšņa skolu politikai;
- nav baidījies aizrādīt priekšniecībai, īpaši K. Melnalksnim, uz viņa nepareizo un partijisko rīcību;
- uzstājies pret t. s. „paraugskolas” sliktajiem paraugiem un eksperimentiem;
- skolu valdē balsojis kopā ar pilsoņiem pret sociāldemokratiem;
- pēdējā skolu valdes sēdē noteikti iestājies pret jauniem stundu plāniem un pret fr. Ē. Aberberga rīcību, kurš ilgāku laiku nesasauca skolu valdes sēdi.
Tagad kreisie s. d. un viņu talībā stāvošie „demokrāti” šo „grēksnieku” nobīdījuši pie malas. To lai ierakstām mūsu skolu vēsturē: „Tas notika 1925. gada 15. septembrī, kad Latvijā valdīja H. Zelmiņa ministru kabinets un Demokrātiskā centra izglītības ministrs Arveds Kalniņš, bet par skolu virsvaldes direktoru bija Reinis Lejiņš un par tautskolu direktoru Krišs Melnalksnis, abi tā paša dem. centra Saeimas kandidāti.”
M. Stahlam tagad „dots pārņemt Rīgas minoritāšu skolas un pirmsskolas. Tā kā pie vairākām Rīgas pamatskolām ir pirmsskolas klases, tad turpmāk katru pamatskolu pārzinās divi inspektori un skolu pārziņiem pārskatus, mēneša ziņojumus u. t. t. vajadzēs iesūtīt abiem, tāpat arī citās lietās jārēķinās ar diviem skolu pārziņiem.
LNB periodikas digitalizācijas OCR versija
Pamatskolu inspektora M. Ztahla "grehki".
No libdsschinesà amata atstabdinatam NigaS pilsētas pamatskolu inspektoram M. 'bijuşel'i sekoşchî ..grebki": 1) NigaS skolu maldè Iķt. balsojis p-ar kounlnistes Olgas Paeales atlai. , sctņinu. kura skolû peelaidusi bebrneem dşeedat m'' terna-ionali: 2) B 'lşojis pret komunistu maras î Mibra Leekņa 31 ļ-oadijis sko> lataju klirlus nanonalâ garâ. 4) şkolas renx'de , dams stingri skatījos, ka latw. nxilodu un 'matemātiku, kà galloenos preeks(-sm,?tus. 5) nam leestabsees par nccbri Nigas skolotāju arodboedrijbâ. fl) nam parakstījis protestu pret ..Latwja" pobrmetļfmeem i'al. min. Anv. Kalniņa, skolu d:r. 9te!ņa Leepina un tauiskolu dir. Kr. Melnaļksebņa skolu politikai. 7) nam şiaidişei's ailrabdit ibpaşmi K. ?7?'lnalksnim us miņa net'areiso un partejisko rib'ibu. 8) usstabjecs pret t. s. ..paraugskolas- slikteem paraugeem un cksperimenteeni, 9) skolu maldê lxilsojis kopā ar Pilsoņeem pret teem, 10) Pcbdejâ skolu Maldes şchdê noteikti is
\ teizees pret iattncem stundu plemcem un pret kr. i ş. d. ftbnĪKvņū ribzkbņ. kursch ilgāku laiku nesa? skolu maldas seodi. ļ Tagad kreisee s. d. un minn koļpibâ stabmoşchee . ..deinokrati" scho ~greb-.iueeku" nobil'disuschi pee n'.ila?. To c.'rakstam munsu skolu wcbsturê: - ..Tas notika 1!)?". gada 15. septembrī, kad Lal- wijâ maldi ia H. Zclnnna ministru kabinets un i damakratjşkà işalibfil'aļ, ministrs ?lrnxds a Kalninsch, b?spar skolu mirsmaldt's direktoru bi- ja Reinis un par tautskolu direktoru " Nrişck? àelnalrfnşS, abi ta Pascha dem. zentra i Saeima? kandidāti." M. ?tab'cim tntxib pahrsînat s minoritāti, sfolas un pirmskolas. Tà ka pee - miiom Riaas pamatskolām ir pirmskolas kla) şes. tad lwîpwak katru pamotşkolu pabrnnàs n dimi inspektori un skolu pohrsiņeem pabrskatus. ķI mehneşcho stnojumus n. t. t. masadscs ecsulitīt -sabeem. topot ari zîtAS leetâs jarehķinas ar dis- meem skolu pahrluhceem.