LLM versija
Tautsaimniecība
Mūsu kuģniecības izredzes.
Augļu fraktes šogad, salīdzinot ar iepriekš. gadu, gandrīz neuzlabojas, arvienu vesti turas ļoti zemā un pie tam ir nenoteiktīgas; tam par iemeslu ir Eiropas saimniec. krīzes, kuru dēļ tonnāžas piedāvājumi pārsniedz pieprasījumu. Anglijas un Vācijas satiksmes apstākļi jūtami atsaucas uz mūsu kuģniecību, kura pagaidām gan piemērota tikai Baltijas jūras tirdzniecībai. Uz labākām fraktēm šogad vairs nevaram cerēt, var drusku uzlaboties tikai ogļu fraktes. Navigācijas sākumā daudzās Anglijas ostās notika koku iepirkumi, fraktes cēlās un Baltijas jūrā saplūda liela tonnāža, kura savukārt fraktes spieda. Cik šodien no Anglijas ir panākts samazinātās koku fraktes, varbūt drusku celsies arī ogļu fraktes, varētu vēl zem minimuma. Labākas izredzes ir satiksmē ar Ziemeļameriku, t. i., ar Sav. Valsti un Kanādu, jo tur gaidāms ar labu peļņu var strādāt visu ziemu to valstu kuģi. Par noslēgšanos, šai tirdzniecībai noderīgu kuģu mums ir tikai 6, no kuriem 8 tūkst. t arī nu nodarbināti.
Lai arī kuģniecības šodienējie vispārējie mērogi nav droši, kuģa ģenēze tomēr turas augsti, un norāda uz labākām izredzēm nākotnē. Tam ir jābūt: kara laikā flote ātri būvēta, un it īpaši ātri bojājas un fabrikās nespēj sūtīt, tā ka drīz atkal var cerēt, ka tonnāžas piedāvājumi līdzsvarosies pieprasījumiem.
Anglijas u. c. augstu valūtu zemju kuģi šogad bez peļņas, ja ne ar zaudējumiem; tikai zemo valūtu valstīs var pelnīt, tā arī mūsu kuģi.
Apstākļi šībrīža mūsu kuģiem varas nevar tapt, un mūsu kuģniecības nākotne ir droša. Šos apstākļus pilnīgi pareizi apsvēruši, netaupīgi rīkojoties, būtu ieteicams mūsu floti pavairot. Iekšzemes minimums jāsasniedz 200,000 tonnu lielai tirdzniec. flotei, tikai kapitāla sakārtošanai aprēķināti. Te jānāk palīgā valdībai, jo kuģniecībai mūsu zemē ir lielas izredzes.
Īpaši jāmin: pasta līniju uzturēšana, kā arī tirdzniecības delegācijas braucieni nav apmierināti, jo neparedz šiem braucieniem nekādas pozitīvas sekmes. Daudz ir pārliecināti, ka braucieni nav interesēti tikai tos, krievus, ievesti konkrētos darījumos — ko varētu darīt bez visa brauciena. Rīgai ir steidzīgi noorganizēt kopēju delegācijas braucienu pamatojumu, no kura tad varētu spriest, kādas perspektīves ir mūsu delegācijai. Ja delegācijas braucienam jākalpo tikai tamdēļ, lai to varētu izmantot personīgās interesēs, bet neredzēdami vispārējai labvēlīgai sekmībai, tad šādi braucieni var arī atkrists. Ar delegācijas braucienu nebūtu iespējams pārliecināt krievus, ka jāpilna līgumi.
Saimniecības padomes lēm.
Dienesta laiku jautājums par nodokļu listēm un par tirdzniecības institūta dibināšanu. Nodokļu listu jautājumā sabiedrības doma ir skaidra — nodokļu listēm jābūt atļautām, tomēr arī neizprotamiem iemesliem nodokļu inspektori stāsta iebildes pret šādām listēm.
Rīgas parādu lieta
Fin. ministrijai dr. Lasaru banka paziņojusi rakstu, kurā paziņo, ka banka ir ar mieru sūtīt uz Rīgu vecāko grāmatvedi, kurš pārbaudītu pilsētas un tās saimniecības stāvokli. Ja tas izrādītos nelabvēlīgs, tad banka, varbūt, mazinātu savas prasības. Šo jautājumu apspriedīs ar fin. ministriju un dos atbildi tuvākā laikā.
Latv. Bankas nedēļas pārskats.
Uz 28. septembri Latv. Bankas naudas līdzekļu bilance rādīja apgrozībā par 28,862,140.— (nedēļas iepriekš — 28,763,000.—) lat. Zeltā, ārzemju valūtā 88,548,836.— (83,815,168.—) lat., sudraba naudā 1,086,610.—, valsts kases līdzekļos utt.
Par sērkociņu monopolu
Bija interesējusies kāda franču kapitālistu grupa, kura bij griezusies pie ministru kabineta ar priekšlikumu nodot šo monopolu grupas rokās, kura par to garantētu 5 milj. latu peļņu valstij gadā. Ministru kabinets šo franču grupas ierosinājumu nav atradis par pieņemamu, jau tādēļ vien, ka šādus ienākumus nemaz nav iespējams no sērkociņiem gūt, jo Latvija patērē gadā sērkociņus tikai par apm. 2 ar pus milj. lat.
Koktirgotēju apvienošanās
Kopš kāda laika iesāktās sarunas starp zviedru un somu koku eksportieriem tagad turpināsies plašākā apmērā. Sarunas atjaunosies oktobrī, pieaicinot Baltijas un Čecho-Slovakijas eksportierus. Pa tam zviedri vienojušies ar krievu eksportieriem.
Ūdeņu pētīšanas darbi
Kādus bija paredzēts izvest šogad, jūrniec. dep-ts pabeidzis. Izpētīta Venta un Rīvas upe pie Labraga, kur domā celt spēka staciju, Ventspils, Rīgas un Liepājas ostas, kā arī Ovīšu šēklis. Pēdējā vietā novēroti staigājoši smilšu laukumi. Pašreiz tehn. daļa sastāda ūdensspēku kadastru un elektrifikācijas shēmas, ko cer pabeigt līdz Ziemassvētkiem.
Par tirdzniecības institūtu
Mums vēl pasī–idro, ka universitātes aprindās pret šo projektu izturas diezgan ledaini, jo jauna iestāde konkurētu ar ekonom. nodaļu universitātē. Tas tomēr neesot pareizi, jo tirdzniec. institūts domāts kā tīri praktiska iestāde, kurā, vispirms, uzņemtu bez vidusskolas izglītības un kura dotu tīrus speciālistus atsevišķās nozarēs. Kā institūta pārvaldes orgāni paredzēti: institūta padome, direktors un viņa palīgs, pedagogiskā padome, sekretariāts un rev. kom. Institūta padomē ieietu: direktors un viņa palīgs, pa vienam pārstāvim no finansu un izglītības ministrijām, trīs pārstāvji no Rīgas biržas komitejas, viens no tirgotāju savienības un viens no rūpnieku organizācijām, kā arī divi šīs padomes vēlēti delegāti. Telpas institūtam un tā laboratorijai dotu Rīgas biržas komiteja. Jaut. apspriedīs saimniec. padome nāk. pirmdienu.
Par sīku zveju Ziemeļjūrā
Kuru plašos apmēros gatavojas izvest kāda sab., kura nodibinājusies Liepājā, mums no kompetentas iestādes paskaidro, ka tai radušies sarežģījumi. Šabat šinīs dienās jūrniec. dep-ts uzteicis īrnomātās noliktavas, jo nav ievēroti līguma noteikumi attiecībā uz maksājumiem. Nav arī paredzams, ko zvejot varētu vēl šoruden.
Braslas spēkstacijas būve
Sestdien uz Braslas elektr. spēkstaciju izbrauks rūpniec. un jūrniec. departamentu direktori, lai pārbaudītu stacijas būvi. Darbi pašlaik rit sekmīgi uz priekšu un drīz pabeigs likt ēkas pamatus. Paredz, ka līdz ziemai pabeigs palīgēku būvi, bet ziemu turpinās būvēt spēkstaciju. Nāk. pavasarī paredz staciju laist darbā. Pēc šīs stacijas izbūves nodomāts izbūvēt otru staciju, trīs kilometru no tagadējās stacijas.
Līgums par jaunu pasažieru vagonu būvi
Dzelz. virsvalde pašlaik izstrādājusi līgumu par astoņu jaunu S. klases pasažieru vagonu būvi “Feniksa” fabrikā. Vagoniem jābūt gataviem pēc 6 mēn.
Poļu obligāciju reģistrēšana
Polijas konsulāts Rīgā dara zināmu, ka bij. Austro–Ungārijas valsts obligācijas, tā arī obligācijas, kas izdotas no pašvaldībām visā tagadējās Polijas teritorijā, revalorizācijas dēļ jāreģistrē līdz 1. okt. 1925. g. poļu konsulātos Rīgā, Liepājā un Daugavpilī.
Krievijas labības eksports
Septembra mēnesī caur Pēterpils ostu Krievija paredz eksportēt ap 8 milj. pudu labības uz ārzemēm. Labību sūtīs uz Angliju un Skandināvijas valstīm. Ziemā pēc Pēterpils ostas aizsalšanas Krievija nodomājusi savu labību izvest uz ārzemēm caur Rīgu, Ventspili un Reveli.
Ārējo tirgu biržas
Londonā, 22. sept. Zukurš šiliņos par centn. 14. 1 ar 2. Zviedru šiliņos par 498 ang. m. Manitoba Nr. 1: 52.6. Mežšķi šiliņos par 376 ang. m. Kanadas Nr. 3: 29.3. Zviedri šiliņos par centn. Dānijas l. lab. 224. Aušas šiliņos par 320 ang. m. Kanadas: 21.1 ar pus. Zviedru milti šiliņos par 280 ang. m. Manitoba: 44.3. Olas šiliņos par 120 gab. Angļu: 20.—.
Hamburgā, 22. sept. Kvieši seltā markās par tonnu: 210—217. Linsēklas Holand. guldeņos par 100 kg 52 ar pus. Rudzi seltā markās par tonnu 160—168. Am. tanki Am. dolaros par 100 kgr. 45 1.4. Linsēklas angļu m. par tonnu: La Plates: 19 ar pus. Čitsuts angļu m. par tonnu: 46. Linsēklas šiliņos par zvt. (112 m.) 40.9. Speķis šiliņos par zvt. Amerika: —
Liverpulē, 22. sept. Kokvilna angļu penzos par lb: Amer. 8. Mid. Plain.: 18.35.
Rīgas biržas kursi
23. septembrī (Pirc./Pārd.) — 22. septembrī (Pirc./Pārd.)
Devīzes:
1 Amerikas dolārs: 5,17,5 / 5,20 — 5,17,5 / 5,20
1 Anglijas mārce: 25,13 / 25,25 — 25,13 / 25,25
100 Francijas franku: 24,30 / 24,80 — 24,35 / 24,85
100 Beļģijas . . . : 22,35 / 22,80 — 22,80 / 23,05
100 Šveices . . . : 99,65 / 100,65 — 99,65 / 100,65
100 Zviedrijas kronu: 138,70 / 140,10 — 138,60 / 140,10
100 Norvēģijas . . : 106,50 / 108,70 — 109,30 / 111,50
100 Dānijas . . . : 124,05 / 128,55 — 125,40 / 127,95
100 Čečijas . . . : 15,20 / 15,50 — 15,20 / 15,50
100 Hol. guldeņu . : 207,45 / 209,50 — 207,45 / 209,50
100 cietā vācu m. : 122,— / 124,15 — 122,— / 124,15
100 Somijas marku : 13,— / 13,25 — 13,00 / 13,25
100 Igaunijas . . : 1,35 / 1,40 — 1,35 / 1,40
100 Polijas zlotu : 80,00 / 90,00 — 80,00 / 90,00
100 Itālijas liru : 20,95 / 21,40 — 21,05 / 21,45
100 Lietavas litu : 50,50 / 52,— — 50,50 / 52,—
1 SSSR červonecs : 26,40 / 26,85 — 26,40 / 26,85
Vērtspapīri:
5% Latv. neatk. aizņ. 98 / 100 — 98 / 100
4% Valsts prem. aizņ. — / — — — / —
6% Zemes bankas ķīla zīmes 92 / 93 — 92 / 93
Londonas biržas kursi
22. septembrī.
Ņujorka 4.84,46, Francija 112,45, Beļģija 111,05, Itālija 119,00, Šveice 25,11, Holande 12,05,87, Dānija 19,98, Norvēģija 23,10, Zviedrija 18,04, Somija 192,1/4, Vācija 20,360 bilj., Austrija 34,43, Prāga 163,6, Varšava —.—, zelts —, Latvija —.—.
LNB periodikas digitalizācijas OCR versija
TAUTSAIMNIECĪBA
Muhsu kuģnieecibaS izredzes. Jrunu frakti* schoaad. salihdşinot ar -epreeksch. aadu. Nnw «şiabojuşchâ». arween tura» ļoti sema» un pee tam ir fWahrstigaOz tam par eemeşlu ir Siropa» faimneez. kriseS, kuru dehļ tonnascha» pahrfnecds peeprasìjumu. Anglija» un Wahyija» şatm. ņeez. apst..bkļi juhtami atsauza» us muhşu kuģneezibu, lnlra pagaldam gan peemehrota tikai Baltija» juhra» tşrdsneezu'ai. Ns labakàm fraktim schogad wair» ņ«. waram )7ret. war drusku uslabokee» tikai og.'u fraktt». NawigazijaS sal'kumâ daudsa» Anglija» osta» ja koku eepirkumu», frakti» zehlà» un Baltija» .uhrâ sapluhda leela tonnascha. kura şawukahrt frakti» * fpeeda. Caku tjtocbnoii no Anglija» rr pawiş -n }ctmmşinajuschee', koku frakti», «varbuht. »ehlas aaķ set ogļu frakti» wehl sem minimuma. Labāka» isredse» ir satiksmē ar c" īeant seinem. few. ar ĢĢ. Valsti» un Kanādu, jo wr ta. gaidām ar labu pelņu war ftrahdat «visu .semo tu" «valstu kuģi. Par noschcļ,!oşchanu, 'chai tirNnee,<. dai noderīgu kuģu mum» ir tikai 6, no fnuvot 8 ttt ari tr nodarbināti. Lat ari kngņeezi»»» stşyaA»» wi»pasa»l-a mehro>;s nam drosch», kuģa ģeņa» tomehr turos aiļyui, '.'c norahda us labakàm isredsem nahkotnê. ļam \ H jabuht: .kara laika flotķ" ahtri buhweta. un tik?at siitti bojaia» uu fabruhk w«Aà» ìà ka drihs Ttkr.l mar gevrt, 6a wņnaschaA paēda hwajuņt lchdsrnasee» pee» pvoşijum«««. Anglija» ». I. augstu walutu semju kuģi str.şà bes paļņa». ja ņ« ar saudejumeeņ; tikai semo w-rlu l «ak(*» wģi War pîwìt. t» art muhsu kuģi. Apstahkļi flrrtaļi ņnhşu wair» newar tapt. m, mnhsu kuģņeeziba» ņahkotne ir dr oşcho. Ģcho» apstahkru» pttniģi pareisl apslvehrusch, »Ntzf» rmģtņ-eşî ņ> Aeņschņ» aiubş» floti pauxiirot. IņhrneķļN mmm» jMctcck «00,000 tanmt leclai tirdsņ. flotei, tīkot kapitāla sahk aprruhkt. Te janahk palihaâ waldibai, jo diģnļeZibai muhf» seņt ir leela» isredse». U. ē)*lmmttļ pulti» Wrtraaļi|aģ kdt «uņ» paştaàa, lta m nrļfwtctfi. m an trryoeaşi ar delegazija» brauzeen» na» apmeerinari, jo ņepareds şchim brauzeenam uekohd«» paşitiwņ» «sultatu». îaņdsi ir pabrleezidâ. lta t*aMse*mt mm iwfcwJat Hfa* to», fmeaa Ķ-eeķj» t«»otakşà fatou» p-rs-». terese». Ja krîewi wehleto» nodot apfuhtijumu» mut> fu usņehmumee», tad to wtņi toaretß darit bes »,sa brauzeena. BRuh» ir isdewigi naooidit »ģau»u detegoģija» brnnKļş»» poņaHķu»»--», ma bua tack mācēta şpreest, ļahda» perşpeķriwe» ir muhsu delegagijai. Ja delegazija» brauzeenam jauoteeķ tikai tamdehļ. lai to Varētu ismantot persouigâ» bet ņoa» poredsa. «i wiSpakrribai lâbwahliģt r«s»tdaet. ta» tachd» bvau. zeîn» war ari atkrist. Ar delķģozrja» bra»lzce,,u nebuh» eeşpehjam» pahrleezinat kreewu», ka japiļna lih. gurni. Li. Şķkm>reHêşşìŞ PĢkitĢMķO şiŅtjtoriî» pşrmdeeu. Deena» taļfrt. ļ>»ļ<7ium» por ķtklahtàm nodvktu listēm un par tirdsn. institūta dlbinaşchanu. RodoNu listu jautājumā fabeedriba» doma ļr skaidra — nodokļu listēm jabuht atļlahtàm. tomehr ats ncisprotameem eemes'.eem «odott» ņişpeàori tfuifu* şchee» pret şchahdàm liste». Li. Riga» parada leett sin. àistrijat br. Lasar» banka pļ-şuh?i M raķftņ. kurā pafi«o. ka banka ir ar meeru şuhttt »şş ilgi s>et>rlNlNu grahmaiwedi, kursch pahrbauditu ptlfehra» >n iļ> şatspel,jaS. Ja ta» israhdito» nelabwebllga». ti» banka.marbuht. masinatu şawa» praşiba». Şchaş jaut pUişyta assrrc«dtş«e» ar ftņ. »ļ»-şirija uu da» «nfä drchiamck. Ä. gar». oanfB» ņedek»» pahrsrat». Us 28. septembri Latw. Banka» nauda» sihmju bija rsiaist» acatattbfl par (ntbtlu eepreeksch —28.763.000.—) laL Jrafê: satr» Uhfuato» mm mun.i. to» lat.. ahrsŗmju waiuta 83L18L40.— (83,815.168.—) Int, sudraba nauda 1,086,610.— walst» laş«« sihme» uņ şchķê »«tàtà BMSBB,- la-t.
Var senrkoziņu monopola bija mtfrfffju:e«* kahda frarviļd>u Uuuia liftu enttxî. turu W) frcrfiifecê p*t mintftnt taru ne t« ax preetschl nodot seho monopotu grupa» rokā», hira par to aaran* trtu 5 miij. latu peļņu wulftij gadā. Ministru kabinets şcho frantfehu grupat eerosinajumu ncnv atradis par pevnemaaus, jau tamdchl ween. ka schahdu» eenahku» mv» ņemas ņaw eefpehjam» ņo sehrkoziņeeņ guht. jo Latwija patehrè gadā fehrroziņu» tikai par apm. L ar pu» milj. lat. Li. Svtekfpsrteeri apweeusja». Aopşch ķahda laifa M*xit>ūa» furunaft starp fweedru un somu koku eksportccreem tagad turpinaschot plaşchakâ apmehrâ. Şaruna» atjaunoşchot oktobrî. peeaizinot Baltija» on 7 icheeboflowakija» portceru». Pa tam Ze«tişch»»»«« weaņatee» ac Uetwu eJftwcUccstcan. Uhdens pehtischanas darbus, kahdus bija paredzets izwest schogad. juhrneec. dep-ts pabeidzis. Izpehtita Wenta un Rihwes upe pee Labraga, kur domà celt şpehka staciju. WentSpils, Rigas un Leepajas ostas, kà ari Owişchu şehklis. Pehdejâ weetâ nowehroti staigajoşchi şmilşchu laukumi. Patlaban techn. daļa sastahda uhdenSspehku kadastru un elektrofikacijas schemas, ko cer pabeigt lihdz Zeemas sweht. keem. Lt.
Par tlrdsņeeziba» institūta mum» wehl pasi ìdro. to unusccsitaUl aprindā» pret şcho prvj<kļ»l bt£\&tn «xt>v. jo jaunA isgt'ht. tafta hv« lotiïuce;<fK»' ar ekonnm. nubafti tinmxrfitatî. Ta* tomehr neeşot pareist. jo tirdsneez. institut» domāt», kà tihri prakttşka eeltahde, kurā. wiSpirm», usņeattu bes widuSşkola» isalihtiba» un kura dotu tihru» spezialistu» atşew. ņosorê». Ra institūta pahrwalde» organt poredseti: inftituta padome, direktor» un wiņa palihgS, p«. dagogişkà padome, sekretariāt» un rew. kom. Institūta padomi eettlrtu: bueftorS un miņa palihg». pa wee» na« pohrştliļimim no finansu un tfŗtlit>tiba# ministrijām, trih» pahrstakņoji no Riga» birscha» komiteja», ween» no tirgotāju şaweentba» un ween» no ruhpneeku organisazijam. kà ari diwi şchì» padome» wchlcti dēleaatt. ļelpaê instrtuîam un to laboratorijai dotu Ri. ga» birseha» komiteja. Jaut. apspreedi» saimueez. padome nahk. pirmdeenu. Li. Par sļlku zweju Zeemeļjuhrâ, kuru plaşcho» apmehro» aatawoja» iswest kahda şab.. kura ņodibinajuşee» Leepajâ. «um» ņ« kompetenta» :use» paskaidro, ka tai raduschee» sareschģijumi. Şabbat schink» deena» juhrneez. dep-t» usteizi» isnomatà» nollktawa», jo naw eewehroti lihguma noteikumi at\ letļìbà us moksa/umeem. Na» art paredsam», ko swetot waretu wehl schorudeu. Li.
Braslas spehkstacijas buhwe. Şestdeen uz Braslas elektr. spehkstaciju izbrauks ruhpneec. un juhrneec. dep=tu direktori, lai parbauditu stacijas buhwi. Darbi patlaban rit sekmigi uz preekschu un drihz pabeigs likt ehkaS pamatus. Paredz, ka lihdz zeemai pabeigs palihgdambja buhwi. bet zeemu turpinàs buhwet spehkstaciju. Nahk. pawasari paredz staciju laizt darbâ. Pehc schis stacijas izbuhwes nodomats izbuhwet otru staciju, trihS kilom. no taga= dejàs stacijas. Li. LihflumĢ par jauno pasischeeru woģonu l'uhwi. Tstls». «irSwalbe issļrahdajusi lihģumu par astoņu jaunu S. klase» pasascheeru magoņu vuhmi .Feniksa" fabrikā. N-goneem jabuht gataivecm rchz 6 mehn. Ab. P-lv «bNaņziiu reģistrestliana. Pokļja» konşulot» Sl'gä dara sinamu. ka bij. WitfiroungarijaS wolst» obligazija». kà ari obligazija». kaS is. dota» no paşchwaldàm wişâ tagadējā» Polija» teritorijā, wawrisazija» jāreģistrē lihds 1. okt. 1925. a, poļu konsulāta» Sļuzä. Leepajâ un Tauzawpilk. Areewlja» lavibaS eksp«rt». Septembra mehnefî zaur PcU-rpil» ostu Kreewija ķ-arrds eksportēt ap § milj. puduâ us Vulnvu us Angliju un Llandinaivija» walstim. 2ecmà Pcterpil» osta» aissalschanaS jlrcewija nodomajuşi fawu ladibn iswest us ahrsemcm zaur Dentķpili uņ Neweli. Ab. Aļķrsemjß fntutU birste.». Londonā. 22. sept. Zukur» schiliņo» par zentn. 14. 1 flr • n. Kwceschļ schiliņo» par 493 ang. m. Ilcaiutoba Nr. 1.: 52.6. Mecschi schiliņo» par 376 ang. m. Ka,-a. da« ?ļr. 3. 29.. Z. Vloeest» schiliņo» par zenln. Dāni,»» l. lab. 224. Ausa» schiliņo» par 320 ang. m. Kana» da»: 21-1 ar pu». Kioccfchu milti fchilinc'S par 289 ang. m, Vauitoba: 44«5. Ola» schiliņo» par 129 gab. Angku: 21).—. j>oanļntrgä. 22. fepr. Kìoeeschi selta mark.i» par tonnu: 219—217. Lmekļa» Holand. guldeņa» par 199 klg. 52 ar pl>». Rudsi selta markā» par tonnu IG9— 166. Aņ. tanki Am doloro» par 100 klgr. 45 1.4. LinşehNa» angļu «. par tonnu: La Plate»: 19 ar pu». Tschut» angļu ņ. par tonnu: 4«. Lineļļa» schi. lino» par zwt. (112 m.) 40.9. HpeķiS schiliņo» par zwt. Amerika»: —Liwerpul?. 22. s«pt. Koklrilna angku penso» par lb» Amer. 8- Mid. Plarn.: 18L5.
Rïgaa bīrJas kursī.
23. septembrī 22. septembri Pirc. Pnrd, Pirc Plrd. Ditljm: Latoa Latoa 1 Amerika» dolāra ■ 5.17.S 5.20 5.1T.5. 5.20 1 AirH»i mlre. . 25 IZ 25.25 25 IZ 2,25 \W Fr-nriiM frwakw . 24 30 24 80 '4 55 100 Nelt'i»» . . ?2 »; ?2.»9 "260 25.05 100 Šveice* , . 99 «5 109 65 99 65 M 0 65 100 Zviedrttas krona . 15« 70 140.10 13*60 140.0 > 100 NorvetfjM , . 196 50 106.70 109 30 111 50 10 Dānija* , . 124.95 128 55 125.49 127.95 100 Cechijm , . 15 20 1.5.50 15.20 15 M> 100 Hol «ruldemi . . 207.45 209.59 207.45 '09 59 100 baita vicu ra.. . 122 - 124 15 122 - 12 ».15 IfO Somiias markn . 13.— IZ 25 13.<»0 13 25 KO Urauniiaa . . 135 1.40 135 1.49 l'O Polijai rJotn . » 31.0' 99 09 80 99 90.-109 Itālijas Irs. . . 29.95 21.40 21.95 21.45 190 Lie avaa l-ta . . 59.59 52 — 50.50 52.— 1 SSSR červoneci . 26.40 26.85 26.40 26.35 Vlrtipipirl: Wo Latv neatk aiza. 08 100 »8 100 4°'o Valsts prem aixq. — — — — 6°'o Zemes bankai ķīla zīmes 92 93 92 93 Londonas viri», kurti 22. septembri. iVulorka 4.84.46, Francija 1 «2.45. 11195. lta lija 119.(0. Šveice 25 11. Holande 12 05 87. Dānija 19 98. Norvēģija 23 19, Zviedrija 18 M Somija 192.1/4, Vācija 20.560 bŪj., Aoatrlja 344 i. Praja l«3*7a, Vārtava —.—, telti —, Latrlia —.—.