LLM versija
Atbruņošanās un drošības līgumi.
Tautu Savienības kongresā atbruņošanās komisija vienbalsīgi pieņēma rezolūciju, kas uzaicina Tautu Savienības padomi turpināt sagatavošanās studijas par atbruņošanos. Atbruņošanās konference sasaucama pēc tam, kad būs ievēsti dzīvē Tautu Savienības 3. kongresa 14. rezolūcijā paredzētie vispārējās drošības priekšnoteikumi. Koordinācijas komisija pārveidota par studiju komisiju bruņoto spēku samazināšanas un ierobežošanas lietās. Bez Tautu Savienības padomē reprezentēto valstu delegātiem komisijā piedalīsies arī tādu valstu pārstāvji, kuras sava ģeogrāfiskā stāvokļa dēļ drošības ziņā atrodas īpatnējā situācijā. Visiem jaunās komisijas locekļiem jādod vienādas tiesības piedalīties debatēs un arī balsošanā.
Pols Bonkūrs plašākā runā apliecināja Francijas gandarījumu par skaidrojumiem, kurus devusi diskusija par atbruņošanos. Viņš uzsvēra, ka Ženēvas protokola šķīrējtiesas, drošības un atbruņošanās principi nebūšot atmesti, bet gan pilnos apmēros uzturēti spēkā. Arī Anglijas delegāts Grahams izteicās, ka šķīrējtiesa, drošība un atbruņošanās angļu acīs esot trīsvienība, kurai jāraida turpmākais ceļš uz pasaules mieru.
Tehn. org. komisija noveda līdz galam lielās debates par Lušera priekšlikumu, celt speciālu komisiju, kurai jāsagatavo vispasaules saimniecības konference. Pēc interesantajiem Lušera paskaidrojumiem, ka arī Vācijai jābūt komisijā reprezentētai, komisija priekšlikumu pieņēma. Pēc tam pieņemts arī angļu papildinājums, ka konferenču jautājumi vēl jāpārbauda Tautu Savienības padomē. Lušers izteicās, ka dažu valstu ārpolitika esot līdzīga bruņošanās sagatavošanai priekš kara. Arī Francijas strādnieku vadonis Šūo prasīja daudzo muitas barjeru noārdīšanu un asi iestājās pret “saimniecisko nacionalismu”.
Savienotās Valstis piedalīsies priekšdarbos Tautu Savienības rosinātai atbruņošanās konferencei, ja tam piekritīs kongress. Čehoslovākijas priekšlikums Vācijai uzsākt sarunas par šķīrējtiesas līguma noslēgšanu neatkarīgi no drošības pakta sarunām starp Vāciju un rietumu sabiedrotēm izsaucis Varšavā lielu pārsteigumu. Poļu valdība no savas puses nedomājot nākt ar līdzīgu priekšlikumu, jo ne vienreiz vien jau izteikusi vēlēšanos, ievadīt šķīrējtiesas līguma lietā ar Vāciju tiešās sarunās. Polija skatoties uz Reinas drošības paktu un Austrumvalstu šķīrējtiesas līgumiem kā uz vienu veselu un nedalāmu.
Pols Bonkūrs izteicās, ka austrumu drošības pakts būšot rietumu pakta nepieciešamās sekas. Pēc šāda ieskata cieši turējusies visa franču delegācija.
Bavariešu tautas partijas novadniecība atklātā sēdē iesniegusi Bavārijas landtagam prasību, izteikties par to, lai gadījumā, ja Vācija noslēgs ar Franciju un Beļģiju kādas trešās valsts garantētu drošības paktu, Reinas zemes okupācija tūliņ izbēgtos. Vācu laikraksti ziņo, ka Anglijas, Francijas un Beļģijas ārlietu ministri nolēmuši izbeigt Ķelnes joslas okupāciju vēlākais novembra vidū.
Havas aģentūra šo ziņu kategoriski noraida. Tautu Savienības kongresu, tā domā, slēgs sestdienas vakarā.
Ata.
LNB periodikas digitalizācijas OCR versija
Atbruņoschanās un droschibas lihgumi.
Tautu kongresa tàuņoşchanoZ! meenbalşigi peeņehlna resoluziju. kas ļusaizina Tautu san-eenibas padomi turpināt sa!aataivaşck)anàs studijas par atbruņoşchauos. Ät' br::uoşchau. şiişauzama pebz tam, kad buhs «Mesti dsihmê Tautu s<lmeenil>as 3. kongresa lt. paredsetee mispahrejàs drosmibas .Koordinazijas komisija" . Pahrd<'hnx'ta par studiju komisiju bruņoto spehku ş-masinoşchanas un eerobe'choşehanas leetâs. Bes »Tautu şameenibas Padoni? representeto Malstu ! deleģē teem komisijā poed<,liseeS ari tabdu nwirtu fxihrstabirji, kuraS şawa ģeogrāfiska sļalmxi'la dehļ droşchibas siņâ atrodi ihpatncjâ şituazijâ. jViseom jaunas komisijas lozekkeem jādod meena?das tecsibas peedalitees debates un ari balsoschana. Pols VonkurS plaşchakâ runā apleezinaj.'ļ FvanzimS gandarijumu par şlcbdseeneem, kurus deīrusi dişkìişija txu atbruņoşehanoS. Winşch usşmehra, 5a LlheņĢaS protokola schkihrejtces.s, droschibas un atbrunoşebanàS prinzipi nebuht nam atmesti, bet gan pilnos apmehros uswreti spebkâ. Slri Anglijas delegatS GrahamS istenàS. ka şchkibrejteeşa. droşchiba un atbrunoşcbanàs angļu aziS eşot kurai jarahda turpmakaiS zeļşch us pasnules meeru." ļ Techn. org. komisija noweda lihds galam leelàS debateS par L'.ischeri vrerkses'liklnnu. eezelt fpezialu komisiju, kurai jiihnotnMo w i spa saules fiimkonserenze. Jļftftfl in:eresanteem Cut<Via ' paskaidrojuma, ka ari Wahzijai jabìlht komisijā representeto i, komisija preekschlikumu peeņehma. Vebz tam pcenehrrai ari augļu papildinājumu, ka . konferenzeS jaut. nxhl japahrbauda Tautu şaî ioeenibas padoluei. Luschèrs isteizàS. ka daschu malstu m'ssargmui
]tu politika esot libdsiga bnrņoşchanàs fazenşiixn preekşch kara. Ari Franzijas strahdu.'eku madoniS Şchuo Prūsija daudso muitas barteru no. àoişchanu mi aşi usstahjàS pret .şalmneeAis'o nacionālismu". Şaweenotàs Walftis peedalişeeS preeşichdarbos Tautu şanx'enibas c.rosinātai atbruņoschanas konsorenzei. ja tam n ļeikii peekritìs kongress. TschechosloN'akijas prnkşchlikums Wahziia». usşahkt sarunas par şckkilirejteeşas lchguma noflŞwanu neatkarigi no droşchibaS pakta sarunam starp SM.ìn» uu rcvhimu sabeedroteern. tļ» şauzis Warschamâ leelu pabrsteiguiuu. Poļu Mlildiba no şamn? puşes nedomājot napkt ar lihdsiau jo ne meeurcis ween jau isteikìlşi nxbloşchanoS. eeuxidit libguuia leetâ ar Vabziju teeşchaS sarunas. Polija skatotecs us Neinas drosch-baê paktu un 3lufmiiTinvrr';i lil)a.umeem ka us meenu meselu un nedalāmu. Pols Vonkurs isteizoe?. ta au'inrmu droschibas pakts lu!l-şchot reetuniu vo.Ua ncpeezeeşchamàs sekas. Ptt fthabd.i ceşk ta zccşchi turotecS Mişa şrantichu delegazija. BaMareeşchu tautas partijaS okilpc-tā kV.iltf eeşneegusi Bawarişaķ laiiotaaau, prasibu. usstahtees par to, lai gadijlimâ. ja Vīzija noşlebas ar ssranziju un Beļģiju kahdas trekchas malstZ yarantew droşchibos paktu, Neinsemes okupazija tubliņ isbti'gtos. Dabu toifrxiffH siņo. ka Anglijas, ftwncifas un Beļģijas abrl. ministri nolebmuşchi K.'lnc's loşlaS okupaziju nxhlakais nonvnibra .nidu. sxmxisa aaentinx» sşv sînu nK-nn Tautu HameenibaS kongresu, fû domà. slehg' şestoeenas makarâ. Lta.