LLM versija
DZIMTENE
Jauni kredīti satiksmes līdzekļiem.
Šoseju un zemes ceļu valde piešķīrusi pēdējā sēdē š. g. kredītus satiksmes līdzekļu uzlabošanai: 3000 ls papildu darbiem tilta būvei pār Nešķernes upi uz Viļānu un Bikovas ceļa. 6200 ls ceļa remontam uz Sīlupes un Lendžu ceļa. 4423 ls dzelzsbetona caurteku būvēm uz Rīgas un Jelgavas šosejām. 1975 ls jauna koka tilta būvei pār Īstras un Atesera pārtekām, 4275 ls Sīlupes un Briģu tiltu remontam un 890 ls tilta dzelzsbetona virsbūvei uz Latgales šosejām. — Kr.
Pabalsti skolām.
Starprezoru komisija piešķīrusi: Rembates pag. skolas pārbūves pabeigšanai 3000, Allažu pag. skolas jaunbūvei 5000, Mēru pag. skolas pārbūvei 5000, Stahmercenes pag. skolas jaunbūvei 20.000, Biržu pag. Bebru skolas būvei 15.000, Kalkunes pag. skolas jaunbūvei 5000, Šķītenes pag. skolas izbūvei 3000 ls. — Gr.
Nacionālās Apvienības sapulzes.
Burtnieši. 20. septembrī “Arkadijā” zālē notika Nacionālās Apvienības sapulze, kurā uzstājās Saeimas deputāts A. Bergs. Publika, kura bija ieradusies neredzēti lielā skaitā, ļoti uzmanīgi sekoja runātājam. Ļoti patīkami bija tas, ka runātājs nešķērdējās par citām partijām, bet pilnīgi objektīvi un lietišķi apgaismoja valsts politiskos jautājumus. Tamdēļ jo vairāk jābrīnās par vietējās zemnieku savienības nodaļas priekšnieku, kurš turpat pēc sapulces aģitēja, lai balsojot par viņu, tātad ne par Nacionālo Apvienību. Mēs, burtniecieši, gan domājam pavisam otrādi.
Saulmakā 20. sept. runāja Naz. Apvienības kandidāti: atvaļ. pulkvedis K. Lūks un Ed. Mednis. Sapulce bija ļoti kupli apmeklēta un runas atrada dziļu atbalsi.
Dabas untumi.
Žeķu apkārtnē iekustējušās zemenes un ābeles. Veči cilvēki saka, ka tas esot uz siltu ziemu.
Kurš labāks amatnieks.
Žeķu podnieki Pet. Lapiņš un Mod. Osoliņš Bundes traktierī pie glāzītes sākuši strīdēties, kurš no viņiem ir labāks podnieks. L. teicis uz O., ka viņš neesot nekāds podnieks, bet tikai labs atejas vietu tīrītājs. O. par to iesūdzējis L. par galvu. Rezultātā — protokols.
Arī “bezdarbnieks”.
Žeķēs pie būvju darbiem no Rīgas izbraucis kāds profesionāls “bezdarbnieks”, bet no darba atteicies, jo neko neprotot. Kad jautāts, ko tad viņš prot, tas atbildējis, ka būtu ar mieru strādniekiem par uzraugu kļūt, bet tā kā šādas “vakances” nav bijis, tad “bezdarbniekam” bijis jālaižas atpakaļ uz Rīgu.
Lopu mocītāji.
Raunas pag. kāds lopu uzpircējs nopircis tos liellopus ar sasietām pakaļkājām licis dzīt pa šoseju līdz uz Rīgu. Sastādīts protokols.
Ugunsgrēki.
Tuhjas Mežmuižā Jānim Braunšam no pārkurinātas krāsns nodegusi dzīvojamā ēka.
Seļu muižā valsts labības šķūnī izcēlies uguns no pārkurinātiem siltuma vadiem un ēka nodegusi.
Seļu muižā 21. sept. izcēlies ugunsgrēks labības sakrātavā, pēc kam nodarīti zaudējumi pāri par 3500 ls.
Tuhjas Mežmuižā dzirnv. Jānim Braunšam 10. sept. nodega dzīvojamā ēka.
Kārsavas Vecsaliņā vienā naktī nodegusi Mārtiņa Kalniņa dzīvojamā ēka, šķūnis, stalls un kūts līdz ar lopiem u. z. mantām. — Kš.
Kreisajiem s.-d. vairs netic.
Rembatē atbrauca lielais sociāldemokrats un “strādnieku aizstāvis” Bastjānis; izsludināja “mūsu” sapulci, bet ieradās dažas simtgadīgas sēniņas ar arodbiedrības detaļu priekšgalā. Tas ir spilgts piemērs, ka uz Bastjāņa makšķeres māneklis neķeras. Turpretim izplatot man piešķirīto Apvienības vēlēšanu literatūru no 80 eks. nebija ko atlikt. Ar prieku var nomanīt, ka rembatēšie sapratuši savas vajadzības un piekertas tiem, kuri mazāk sola, bet vairāk var dot. Tad būs laimīgāka un gaišāka nākotne mums un mūsu valstij. — S.
Jauna pilsoniska organizācija.
Alūksnē nodibinājusies Alūksnes un apkārtnes apvienoto amatnieku biedrība, kuras dibināšana sen bija nepieciešama, lai valstiski domājošos amatniekus pasargātu no “sarkanā pūķa” apkampiena. Jaunā biedrība amatniekos atradusi lielu piekrišanu. — Līģis.
Ražas apskate.
Alūksnes jaunajās kazarmās rīko Annas lauks. b. 18. okt. ar koncertu un teātra izrādi. Atlikumu izlietos lauks. skolas uzturēšanai.
Kapu apgānītāji.
Vecmuižā nav palicis neviena trakteera, kāpēc “biedri” par traktieri izraudzījušies veco kapsētu, kur izsvaidītās pudeles un nomīdītie kapi atstāj riebīgu iespaidu. Rīcībai jābūt. — B.
Bišu zādzība.
Mitrupes Šķipolu mājā Teklai Oserei nosakts bišu strops ar bitēm un medu. Strops vēlāk atrasts netālajā upē, bet bites iznīkušas, kātas un medus izņemts. Zētiņš aizdomas tur uz kaimiņiem. — B.
Kā zaudē pases.
Sarkaņu pag. pasu kontrolē noskaidrots, ka ap 120 pilsoņu pasēs uzrādīti nepareizi dati, it sevišķi dzimšanas mēnesis. Pret visiem ierosināta izmeklēšana. Tas pamudinājis lielāko daļu savas pases “nosaudēt”. Kam neienāca prātā, ka viņu pasēs esošie dati atzīmēti arī pasu grāmatā un tādēļ ar pasu “nosaudēšanu” tie no atbildības neizvairīsies.
Novērtēta kārtība.
Aloja. Valmieras kara apr. priekšnieks rīkodams Alojā (bij. Ungurpils) pag. darīšanās karaklausības lietās un grāmatas un sarakstus atrada labākā kārtībā.
Apzinīgi krāpnieki.
Lauberes “Līlos” pienotavas strādņi Jūlijs Elstiņš un Jānis Krūmiņš, izdodamies par viltotas naudas fabrikētājiem, izkrāpuši no pienotavas kasiera Ošmilda Vaška 920 ls, apsolīdami piegādāt viltotu naudu. E. un K. pēc apcietināšanas paskaidrojuši, ka naudu izgatavot gan neprotot, bet mēģinājuši naudu izkrāpt. — t.
Mīlams alus.
Dzelzsb. biedr. nama bufetes turētājs Dmiters tirgojās ar nesamā stipruma alu no bezetiķešu pudelēm; alum netrūkst arī patērētāju un dzeršana sēd. Nesen šeit ieradās kāds ierēdnis, kurš bufetē izdarīja kontroli un sastapa apm. 10 dzērāju. Sastādīts protokols. — I. K.
Ļaunprātīgas dedzināšanas.
Osolnieku pag. naktī uz 20. sept. nodega Osolenu mājās īpašnieka Jēkaba Nenkmoņa labības šķūnis. Cik dzirdams, tad uguns pielikta atriebības nolūkā.
Tālišču pag. naktī uz 21. sept. iededzināts pagasta nespējnieku mājās labības šķūnis, kurā atradās Lāčņa Bumbuļa labība u. z. mantas un Ērtriņa, Smirbuļa un Dzeņa kuļmašīna. Šķūnis nodega līdz pamatiem. Uz notikuma vietu izbrauca Liepājas apr. priekšn. Legzdiņš. — Gr.
Apcietināts naža “varonis”.
Purmales Pričiņdoma zemē naktī dzerstīgo ēstību motējā “guļankā” 25 g. v. Jānis Golubovskis ar nazi uzbruka 28 g. v. Ksenijai Dāņilovai un 41 g. v. Vasiļijam Daņilovam, pie kam pirmo nāvīgi sadūra, Vasiļija D. ievainojumi vieglāki. “Varoni” apcietināja.
Rīkojumi, kursi, priekšlasījumi.
Valmieras teātris izrādīs svētdien, 27. sept. H. Ibsena “Tautas ienaidnieks”.
28. sept. skolnieku un tautas izrāde Ad. Alunāna “Seši mazi bundzenieki”.
L. T. B. teātris izrādīs 26. sept.; Dundagā 4. okt., Alojā 5., Valmierā 10., Valkā un 11. okt. Cēsīs Andr. Upīša jauno komēdiju “Atraitnes miers”.
Mazasaimniecību večs.
Sarakto sapulču priekšlasījumi: Sāltiņš par lopkopību, Aizupē par zemkopību, Tomiņš par lauks. dienas jaut., Nītaurē par lauku jaunatni un Šoltis par lopkopību.
LNB periodikas digitalizācijas OCR versija
DZIMTENE
Jauni kredīti satiksmes lihdseNeeņķ. Şeboşeju un semes zeļu walde peespreeda pebdejā şehdê şek. kredītus tiksim* lihdsckļu usiahoşchanai: 8009 ls papildu darbeem tilta buhwei pahr Nehseknes upi us Wik.inu un BikowaS «ēka. 6200 lS zeļa remontam us SilupeS un Landru zeļa. 4423 l« dselssbetono zaurteku buh. Vem us NigaS un lelgawaS şchoşejaS. 1975 lķ jauna koka tilta buhmei pahr àitraS un eseru pahrtekam, 4275 lS Siluves un Briģu ņcti remontam un 8ī)0 ls tilta dseljSbetona mirsbuhme: us Latgales şchoşejas. Ko. Pabalsti şkolauî. Etarpresoru komisija peeşpreeduşi Rembates >ag. skolos pabrbulņs 3000, ?laschu pag. skolas iaunbuhmei 50şO. Mehru pag. kolaS pahrbuhmei 5000, StahmereeneS paa. kolas jaunbubmei 20.000. Birstu rxig. Bebrs, aales skolas bubmei 15.000. ' KalkuneS pag. skolas jaunbubmei 5000. ŞchwiteneS pag. f??laS isbuhmei 3000 ls. Gr. Apmeenibas şapnlzeS. Durtneekj. 20. şeotembri .ArkadijaS" sablê notika NazionalàS AīnrvenibaS sapulze, kura uş'tabjàs Saeimas deputāts A. VergS. Publika kura bija eeraduiees neredseti leelâ skaitā, loti usmanigi sekoja runātajam. Ļot: patihkami bija tas, ka runātājs neşchķeudejàs par ?itàm partiiam. bet piln'g objeftimi un lec. tişchķi apgaismoja malftş politikas jautājumus, lamdehļ jo wairak jabnhuaS par meeiejàs îemnecku şanx'enibas preekşchneeku. kìrrşch turpat pehz lapul',es aaiteja, ka lai Elsojot par miiu to. tiktu ne ļxir Nazionalo Apmeenibu. Mehs, burlneezeeschi gan domājam pcurisam o t r -ī bi. Şaşmakâ 20. şcpt. runāja 9kaz. Apweeni. has kandidāti: atmaļ. pulkmedis K. luhķ's un Ed. Mednis. Şapul?e bija kotj kupli apmeklēta un runas atrada dsihwu atbalşi.
DabaS untumi Zehsu apkahrt,iķ eeşahkuşchaS şeîbet seme» nes un ahbeleS. Wezi zilnxki şaka, ka taS eşot us şiltu şeemu. Kņrşch labāks amatueeşS. Zehsu podneeki Pet. l!apiņsch mt Wà Ololiņşch BundeS trakteerş pee globsitcS sahku» şchi leelitees, kurseb no wiņeem ir labakS podneeks. L. teizis uş 0., ka winsch naw nekabdS podneekS. bet tikai labS atejas weetu tihritajS. O. par to eeswehliS L. par Rejultatâ — protokols. Ari besdarbneefS. ZehşkS pee bubwju darbeem no Nigas is. brauzis kahdS profesionāls „besdarbneekB*. bet no darba atteices, jo neko neprotot. Kad jautajuschi. ko tad miņsch prot. tas atbildējis, ka buhtu ar meeru strahdneekeem par usraugu kluht. bet tà kà şcbahdaS „MakanzeS* nam bijiî. tad bijiS jalaischaS atpakaļ us Nigv, 1
Lopu mozitaji. Rauna» pag. kahds lopu uspsrzesķ nopşr?. tos leellopus ar şaşeetenn pakaļkahjam lizie dsi. ncrwrrt pa şchoşeju dsiht us Rigu, ĢastahditS protokols. UauuSarchlî. TuhşaS Wezmuischä Jahnnn Vraukscham no pahrkurinataS krahşnS nodegusi dsihwoiamà ehka. ! Sehku muischâ walsis ladşbaS iszehluşeeS ugunS no pahrkurinateem şiltìnna wadoem un ehka nodegusi. z ?/ļ>/u muişaS 21. ş?pt. iszŞS uaunSgredks labības schabnetawâ, pee ļam nodarin şaudeiumi pahri por 3500 IS. ïu6 i o ê »şşņķ dsibw. labnim Brak. şcham IN. şept. nodega dnhwoşamà ehka. KahrşawaS Vehrsiņa weenşedtâ nodegnsi Martma Kalniņa dsihw. ehka. şchķuhniS. stallis un kuhts Uhd, ar lopeem v. z. mantam. kS.
Kreîseem s.-v. wairs netiz. Rembatē atbrauza leelais sozmldemokrats un „strahdneeku aisstaļiwis" Bastjohn s ļşfludinaja „maşu" sapulzi, bet eeradàs daichas sintahrļgaà seemiņas ar arodbiedrības detaju preekschgalâ. Tas ir spilgts peemehrs. ka us Vastjahņa mak'chķcres mairs neķeras. Turpretim isplatot man peeşulitito Apwecnibas mchleschanu literatūru no 80 eks. nebij ko atliziimt. Ar preeku mar nomehrot. ka rembateesch- s.'.h? şoprasļ şawas majadsibas un peekertees teem. kuri masak sola. bet mairak mar dot. Tad bubs lafvifa un goischaka nahkotne mums un^muhsu walsļij. . ļr ~ Ş^-s. Jauna pilsoniska organisaz^a. Alūksne nodibinājos Alūksnes un apkabrt. nes apmeenoto amatneeku beedriba. kuras dibi» naìchina sen bija nepeezeeichama. lai walktişki oomajoschoS amatneekus pasargātu no ..şarkanà puhķa" apkampeena. Jauna beedriba am.Unee. koS atradusi leelu peekrischanu. Lihms. RaschaS apskati Alūksnes saunajâs kasarmês rihko AnnaZ ''■ lauks. b. 18. okt. ar koncertu un teātra isrohdi. ! Atlikumu isleetoS lauks, skolas ustureschanai. Kapa apgahnitaji. Wezmu i s dj à nam palizis neweena tra?« teera, kapehz „beedri" par trakteeri israudsiju. jcheeS meetem kapsehtu. kur issmaiditàs pudeles un nouuhtee kapi atstahj reebigu eespaidu. rischņ sahdsîba. W i tru pe S Ş'hpolu mahjâ Teklai Oserei nosagts bischu strops ar bitēm un medu. Strops mehlak atrasts netahlajâ upe. bet bites isnihzi. natas un medus isņemtS. Zeetuşchà aisdomas tur us ķaimineem. Kà saudè pases. Şarkaņu pag. pasu kontrolē noskaidrots, ka ap 120 pilsoņu pasès usrahditi nepareìsi dat'. it scwischķi minu mēzums. Pret wiseem eema. bita ismekleschana. TaS pamudinājis leelako daku şamas paşeS ~nosaudet". Ka wMamtrfce nam eedomaiuschees. ka miņu Pases esoschee dati atsihmeti ari pasu grahmatâ un tadehļ ar pasu „nosaudeschanu" tee no atbildrbas neismairisees. Newisija. Nloja. WalmeeraS kara apr. preckschneekS renndeja Aloja* (bij. Ungurpils) pag. datoros» dibu karaklausības leetâS un grahmatas un sa. rakstus atrada labakâ kahrtibâ. Apzeetinati krahpneeki. Lauberes "LfolS" peenotamaS strabdn. jūlijs Elstinsch un JabniS Kruhmiņşch. usdoda. mees par wiltotas naudas fabrizetajeem. iskrah. puschj no peenotawas kaşeera Oşnxilda Waşka 020 IS. apşolidameeS peegahdat wiltotu,nauou. E. un K. pee apzeetinaschanas paşkaidrojuşchi, ka naudu isgatamot gan neprotot, bet meenigi gribejuschi naudu iskrahvt. t. MihNainS aluS. Dsch v Iļl "t < S beedr. nama bufetes turētājs DimitcrS tiraojàs ar nesinama stipruma alu no besetiķetu pudelēm. alum netruhkst ari patehretaju un dserschana seed. Nesen scheit eeradàs kahdS eerehdnis. kursch bufetē isdarija kontroli un sastapa apm. 10 djehrajus. Şa. stahdija protokolu. I. Ķ. Kannprahtigas dedsinaşchanas. Osolneeku pag. nakti us 2°. sept. nodega Eoşlenu mzhjaS iypaşchn. Jēkaba Ncnkmoņa labibaS schķuhnis. sjik dsirdamS, tad ugunS peelikta atreebibaS noluhkâ. l. Tahşchu pag. nakti us 21. sept. m'sdedseeS pagasta nesp<bjnecku mahjaS latibas schķuhniS. kurā atradàS lahņa Bumbuļa labiba v. z. man» tas un Ctrutena, Smirbuļa un Dseņa kuļgar» nitura. Şchkuhnis nodega libds pamateem. Us notikuma weetu işi uza LeepajaK apr. pr-kS Legsdiņsch. Gr. ApzeetinarS naschn „waroniS". PurmaleS Pritşchinoma zeemâ meetejo eedsibmotaju .guļankâ" 25 g. w. lahnis MolubomskiS ar nasi usbruka 28 g. w. Ksenijai Dāņi. lomai un 41 a. w. Wasi''jam Daņilomam. pee kam pirmo nabmigi sadi.bra. Waşiļija D. eemai. nojumi meeglaki. .Varoni" apzeetinaja. Isrîhkojnmi, kursi, preekschlasijnmi. ValmeeraS teatrs ,'srabdis smebtdeen. 27. sept. H. Ibsena ~seemeļu maroņi". 2u. sept. skolneeku un tautas 'srobdê Ad. Allu. nana ..Şeşchirs mas»S bundleneekus". L. T B. teatrS ilrabdiS 26. şept. ?J'?bì; ~1 Dundagā 4. okt. Al o. 5r ì Ņalmeer â. 10. cft. Valk â un 11. okt. Ctrentşchos Andr. Upischa jauno koincDīiu «Atraitnes mihrs". Massaimneezibu Veiz. bà şarihko şmebş. t ?' ? k2}- preekşchlaş.: Şaļ,t i ņ o S par lopkombu. Aisupê par semkopibu, Tomķ par lauks, deenas jaut., N i taurē por lauk. jaimneezibu un Ş o l i tu o ê par lopkopibu.