LLM versija
Atbrīvosimies no sarkanajiem kungiem!
Grunts ir latviešu tautas liktenis. Kungu izmantošanas viņai nekad nav trūcis. Jau pirmā senatnē mūsu senči ir dziedājuši par bargiem, svešiem kungiem, par viņu pašu klaidām, par kungu rēcām un savu pelamo maisi. Un šī drūmā tautas dziesmu motīvi negrib apklust arī mūsu dienās. Tie sāk pat skanēt jau atkal bezsirdīgi mūsu mūžās, mūsu sētās, jo smaga kungu nasta kā reiz pa ceļiem spiež viņu Latvijas darba tautas krūtis.
Melnō kungu drūmce, verdzības laiki, tad izlaimīgi gāzti. Bet bez kungiem mēs iztikt nespējam. Melno kungu vietā mums ir uzradušies sarkanie kungi — dažādi internacionālisti. Pēc dzimšanas tie gan nav vairs sveši kungi, jo viņi ir izauguši un audzināti tepat mūsu tautas sētās. Slikti pēc savas dabas un tieksmēm tie mūsu tautai un valstij ir ne mazāk sveši un naidīgi par senajiem melnajiem kungiem. Šie sarkanie kungi, tāpat kā senie melnie, mums sludina svešās internacionālās mācības, kas vēršas pret mūsu tautas eksistenci un vienību, kas apdraud mūsu tagadējās valsts tik dārgi iegūto pastāvību. Šie mūsu dienu sarkanie kungi ļoti līdzinās saviem priekšgājējiem melnajiem kungiem arī citā ziņā. Arī viņi grib mūsu tautu savā labā izmantot un pār to pilnīgi valdīt.
Sarkano kungu galma dziesminieks Rainis vēl pagājušā pavasarī “Sociāldemokratā” dziedāja: “Zeme deva mūsu daļai tikai vienu mazu tiesu... Vairāk vajadzēja mums iegūt!” Gluži to pašu, tikai prozā, tanī pašā preses orgānā nesen pateica arī sarkanais lielkungs Rudēvičs. Tā tad izrādās, ka sarkanie runā vēl par maz laupījuma no Latvijas guvuši: viņi grib dabūt vēl daudz vairāk. Tātad visas tās grandiozās summas, kuras no mūsu tautas un valsts līdzekļiem atdod sociāldemokratu vajadzībām, ir no sarkano kungu tēķa “tikai viena maza daļa”.
Patiesībā gan sarkanie kungi te tikai parāda savu īsto plēsīgo dabu. Sūdzēties, ka viņu kunga tiesa tiešām būtu par mazu un mūsu zemītei šajos sliktos laikos, patiesām nav cēlonis. Taisnība, “primae noctis”, sievas, medību un citas tamlīdzīgas melno kungu tiesības uz mūsu sarkanajiem kungiem gan vēl nav pārgājušas, bet no visiem citiem melno kungu labumiem un tiesībām sarkanie kungi tiešām daudz ko ir mantojuši. Vai lai vēlreiz skaitām viņu pilis, muižu centrus, dzirnavas, direktoru vietas, akcijas? Atstāsim arī pie malas tautas labklājības ministriju, slimo kases, bezdarbniekus, kur ar valsts līdzekļiem uztur ļoti daudzus sarkaniem kungiem dārgus, bet valstij kaitīgus cilvēkus. Var uzskaitīt gadījumus, kur sarkanie kungi ņem sev nodokļus vēl daudz atklātākā veidā, piem., no visvairākajiem valsts līdzekļiem uztur viņu speciālās propagandas skolas — tā sauktās tautas augstskolas un pat sarkano jaunatnes rindas. Gandrīz vienīgi ar valsts līdzekļiem uztur arī sarkano kungu miesassargus — sarkano gvardiju, jeb tā sauktos “šišeņus”. Un gluži tāpat, kā senos laikos “krustneši” pildīja savus melno kungu mērķus, tā mūsu dienās šie šišeņi sarkano kungu spiediena dēļ iedarbojas uz cilvēku domām un darbībām.
Tik atklātas nodevas, tik lielu kunga tiesu savā lietā, kā to prasa un saņem mūsu sarkanie kungi, neuzdrošinās neviena iedzīvotāju šķira. Pat uz valsts pabalstiem tik kaunīgi Viesmaņa demokrātiskais centrs. Nonākdami samulsuši un latgalieši pēc valsts līdzekļiem nespēdami vairs maskēties kautrīgāki un cenšas tos saņemt daudzmaz maskētā veidā. Bet neatlaidīgi sarkanie kungi no visiem prasa savu kunga tiesu, to pēcdienu laikā arī vēl nupat uzzinām, kā viņi sūrojas, ka visiem lauksaimniekiem un pat zemniekiem jauns liek maksāt mēneša nodevas. Ir bijuši gadījumi, kad tādas pašas nodevas ir pieprasītas arī no 10 gadu veciem skolēniem. Kā vecos laikos mūsu senči ar savām nodevām un kalpošanām stiprināja savus melnos kungus, bet sevi un savu stāvokli padarīja tikai sliktāku, tāpat to darām vēl šodien arī mēs. Stiprinādami materiālā un politiskā ziņā savus sarkanos kungus, mēs to darām uz mūsu valsts un drošības rēķina. Nav tas ne vienam noslēpums, cik bēdīgu lomu mūsu sarkanie kungi ir spēlējuši jau pagājušajos mūsu valsts grūtajos brīžos. Vai var domāt, ka nākotnē tas būs citādi? Vai maksādami sarkano kungu tiesu, uzturēdami viņu “miesassargus” un propagandas skolas, mēs paši negatavojam un neorganizējam savas valsts pastāvības iznīcināšanu?
Kā visi mūsu izbijušie melnie kungi, tā arī tagadējie sarkanie kungi grib pilnīgi pār mums valdīt. Tie ir īsti kungi, despotī. Mēs jau zinām, cik lielas ir sarkano kungu ilgas pēc neaprobežotas diktatūras. Mēs zinām, ka viņi terorizē un visās valsts darbības nozarēs iznīcina savus politiskos pretiniekus. Bet mēs arī zinām, ka sarkano kungu diktatūras laikā labi klājas tikai viņiem pašiem, bet strādnieki un visi citi iedzīvotāji nonāk īstā darba lopu kārtā un kā tādus tos pabaro ar skaļiem vārdiem tiesību nosaukumā. Vai arī tas viss neatgādina senos melno kungu sliktākos verdzības laikus, kad latvji “krimta zemi pelavu maizi, avotiņā” mežģīdamies? Taisnība, pēc nesenās komunistu padzīšanas līdz sarkanā kungu diktatūrai vēl pie mums ir diezgan tālu. Bet dažs mēģinājums sarkanās diktatūras virzienā tomēr var konstatēt. Lai atceramies kaut vai labi pazīstamā sarkanā lielkunga Seibolta neseno mēģinājumu diktatoriski valdīt par mūsu valsts dzīvslēniem.
Tiešām šausmi, ka latvju tauta vēl aizvien cieš un uztur sev dažādus pašlaik kungus. Vai tiešām mūsu tauta bez kungiem kalpinātājiem un izmantotājiem jau tik stipri pieradusi, ka nespēj bez tiem vairs dzīvot?
Ir pienākušās atkal Saeimas vēlēšanās. Š. g. 3. un 4. oktobris ir tās dienas, kurās mēs viegli varam atsvabināties no tagadējiem sarkanajiem kungiem, visus balsodami tikai par noteiktu pilsoņu sarakstiem. Darīsim to. — Atbrīvosimies no sarkanajiem kungiem! —
J. Žt.
LNB periodikas digitalizācijas OCR versija
Atswabinasimees no sarkanajeem kungeem!
GruhtS ir larweeşchn tantaS liktenis. Kungu ismantoraju miņai naw trubziS. Jau firma senatnē muhsu şentşchi ir dseedajuşchi Par bargccm, tnngeem, par miņu feafch'a* dàm kiaîljcham, par kungu rcc[*! un sáwu pe» lamu maisi. U» schee druhmee tautas bfttļ:.\a motiwi negrib apklust ari muhsu decuâS. Tee sa!»k pat skanēt jau atkal bccslhaki muhsu irumās, muhsu schtâs, jo şmaga kungu nasta K?cfil aisweeņ spccsch wi|u LaLwilaS darva lausku z«S. — ! Mciņv kungu drul)mce werdşiļa.? laki iz laimīgi S)ct bc, kuaaeem mti* tā. 1 mechr neesam, a'iclno kungu tvccin mrt w 3 ir raduschces sarkanee kungi — daschaj»i interna.zionallsti. Pchz dsimnma tce g.in nam wairs şwcşchi kungi, jo wmi ir i ' ;! »ņ us«ugnschj tepat muhsu tautas fchtâs. Slķt pehķ sawaS dabas un teclsmcm tcc muhşņ tautai «v walftlj ir ne masak şioeşch! un uaidigj par scnajcem mclnajcem kungccui. sakkauZe kungi, tàpat kà şcnce meļņajee, unnns sludina swoşchaS internazionatcS mahzibaS, kaS mehrschas pret muhsu tautas eksistcnzi un mccuibu, kas apdraud muHşu tagadējas walstS tik dahrgt oeguhto patstahmibu, — Şchee mnhsu dccnu sarkanee kungi ļoti lihdsinaS saivcem preeksch. tetscheein met najcem kungeein ari zitâ siņâ. Ari mini grib muhsu tautu scuuâ labā ismautot v» pahr to pilnigi matdit, Şarkano kungu galma dsejneeks Rainis wehl pag. pawasarî „Şozialvemotratâ" dseedaja: „Zihņa dciva mnhsu daļas tikai weenu masu tcrfit... Wairak wajadseia mumS eeguht!" Gluschi to paschu, tikai prosà tanî pafchâ preses orgāna nesen pateiza ari sarkanais leelskungs RudemizS. Tà tad israhdas, ka sarkanee runai wchl par mas laupijuma no Latwijas guwuschl: mini grib dabūt wchl dauds wairak. Tà ta» wişaS tàS grandiosàs şumas, kuras no muhşu tautas nn walstS lihdsekļeem atdod fozialdemo. kratu wajadsibam, ir no sarkano kuugn teeşaS „tikai weena masa daka". —> Pateesibâ gan sarkanee kungi te tikai pārauda fawu ihsto plehşoņaS dabn. ŞnhdseteeS, ka wiņu kunga teeşa tnşcham buhtu par masu un mnhsn semitê tccm s.'ikti NahtoS, pa.vi am naw eeme. şia. Taisniba, prīmas nociis, swejaS. mcdîbu un zitaS tamlihdsigciS melno kungu teesibas ns mnhsu sarkanajeem kungeem gan wehl naa, pahrgahjufchaS, bet no wişeem zitecm melno kungu labumcein nn teesibam sarkanee kungi teescham dauds ko ir mantojušai. Waj lai wehl reif skaitām miņu Pilis, muischn zentruS, dsirnamaS, direktoru weetas, «kzijaS? Atstah. sim ari pee malas tautas labklahjibas mini. striju, slimo kaseS. besdarbncckuS. kur ar walstS lihdseklecm ustnr ļoti daudsus şarkàncein k„ngeem .'àignS. bet walstij kaitigus War ufskaitit gadijcennS, knr sarl..ncc lungi ņem sem nodokļus wehl dauds atkiahrak.ì mc ... îà, pcem., no wiovahre!cem walstS libdsckļeem ustnr miņu spezielas propapandas skolas — tà fauktàs tautas aitgsļiko.'as nn var sarkano? rjudņs. Gandribs weeņ»gj ar .valsts 'is>feWftm ustnr ari sarkano kungu meeşņs sargus — sar. kano gwardijn, jeb tà ş.nktos „şişeņ«S". Nn gluschi tàpat, kà şenoS sa'kos „rrwftntf pildija sawu melno kun.in / ' ta mnhsn dcc. nâs schee \:ì.: 'amn sarka o kungu şisişkàs eospaidosā>,na<' : nsd:m«mņS. Tik atllahtas nodcwas, tik lecln kunga teeşi'. şawà lltdâ, kà to praşa un saņem muhsu şar, lofltc htugi, ueşaņeN nemecna zit<, pel. partija.
neiveeua eedsihmotajn frf'frra. Pat us walstS pabalsteem tik kaar.li» Wesmaņa demokrātiskais zentrS. Nonahtscha rannsl-imnorki nn lata.alccschi pehz walstS sihdsckļeem 'needsas masleet kautrīgāki un zenschaS tos faņei-'t daudsmas wair.rş maskētā weidà. Zi* neatlaidigi sart. nee kungi »o mifccm praşa şawn kunga teesn, to peedsih Wojàm ari wchl nupat ' 'o i-dcn, kav mini siņoja, ka miscem i nn pat »eem jaņsteek mehncscha nodewaS. )r bijuschi gadijnmi, kad tahd s paschas nodew-.' ir peepraşitas ari ņo iO g. wezeem skolēneem. Kà »ezos laikos m.uīu frnîşan ar şawàm nodewam nn kalpoşchanam ftipriņaj' şawus mel»os kunguS, bet şewi un » wn stal'.vokli padarija tikai şliktakn. tāpat to darain mchl ichodeen a:x mehs. Stiprinādami materiālā nn politiskā şiņâ şawuS sarkanos meh° to darām »s mnhşu wkUsts nn droschibas rehtin». Na» ta. tşchu neweenam noşlehpumS, zik behdigu lomu muhfu şar?«nlee kungi ir şprhlļ'jttşchi jan pagah jvschoS muhsu valsis grnhtoş brihschoS. Waj war demat, ka «ahkotnê tas buhs zitadi? Waj maksadaini sarkano tnng" teesn, ustnredami īvi»« ~prpkneschuS" uņ propagandas skolas, meh<t paşchi «egatawojam trrn «eorganisejam saivas walstS patstahwibaS eeNaidneetnS? Kà wişi muhşņ isbijuşchee melnee kņnai, ta ari tagadejee sarkauee kungi grib Pilnişii pahr mums waļdit. T« er Mi kungi, despott. Meh<ķ jau siuam, zik lerļas ir sarkano kongņ ilgas pehz ņeaprobeskhotaS diktatnraS. M?hs fiaam, ?à viņi terorisè «n wisâs walstS darbibas .»0' sarcS isnihd şawuS Politifşos pretineeknS. Bet mehS ari sinam. ka sarkano kungu diktatnraS laika labi klahjaS tikai wineem paşchrrm. det strahdnecki un wisi ziti eedsihwotaii nonahk ihsta darba lopu nn kà tahdus toS pabaro ar ausam wahrda teeschâ nosîhmê. Waj ari taS wiss şenoS melno knngu fliktakoS werdsiba» laikuS, kad latmjj ..krimta zerrn pelawmaisi, awottņâ Taisniba, pehz ncsenàS komunisļn padsid'k<i<rnas lihds fa?« kano kiļngu diktatūrai wehl pee mom» »r deesaau tahļn. Bet daschnS mehgi.»aj,:mns schaķ farkanàS dirtatnraş wirseenâ tomehr war konstatēt. Lai atzerarneeS kaut waj labi pasihstamà şarkanà lcelkunga Seibolta neseno mehqiņajnmu diktatoriski waldit par mnhşn walstS dlels^rleem. Teescham şamadi, kn latwja tauta wehl ais» ween zeeşch un nstnr şno daschadnS kakla kuaqnS. Waj teeşmam mnhşu pee kungeem kalpinatajeem «ņ ismantotajcem san tik stipri peeradnşi. ka nesveh' bes tttv\ wairS dsihwot? F? peenahknfchaS crtkal «Ka<imaS wehlcşchaņaS. Şch. g. 3. un 4. oktobris ir tàS deeuaS, kurās mehs weegli waram atş oabinatceS ņo te* gadejeem sarkanaieiTm kunaeem, wişi talsoda-mi tikāt par ņoteiktn pilsoņu şarlksteem. Darişim to. — AtfwabinaşiueeS »o sarkanajeem kua
ģeem! —
J. Zt.