Gadsimtu senas preses apkopojums. Ik dienas. (Atpakaļ uz sākumu)

Balss

Ceturtdien, 1925. gada 24. septembris

LLM versija

Kara invalīdu konference

Svētdien Brīvības ielā 2 sanāca kara invalīdu pārstāvju konference, kuru atklāja Invalīdu savienības centrālās komitejas priekšsēdētājs Grīhviņš. Presidijā ievēlēja: Torganu, Kuplo un Aispurvu. Konferencē bija ieradušies pārstāvji no 16 provinces nodaļām.

Par invalīdu savienības uzdevumiem referēja Grīhviņš, aizrādot, ka savienībai trūkstot līdzekļu, lai biedriem varētu palīdzēt. Vienbalsīgi nolēma izstrādāt statūtus invalīdu palīdzības fonda dibināšanai pie Kara ministrijas.

Par invalīdu ārstēšanas jautājumu runāja Platkalns, uzsverot, ka invalīdu ārstēšana notiekot aiz žēlastības. Tāpēc jārūpējas par to, lai kara cietušie šinī ziņā tiktu nodrošināti ar speciālu likumu. Rosendahļs referēja par invalīdu tiesisko stāvokli, uzsverot, ka pēdējais jānodrošina ar likumu.

Vienbalsīgi pieņēma atzinumus, ka invalīdu tiesības jānodrošina uz tirdzniecību ar laikrakstiem un tabakas precēm pilsētās, miestos un uz dzelzceļiem. Valstij priekš invalīdiem jāsarīko arodniecīgi kursi, jāpiešķir atvieglojumi un priekšrocības Invalīdu savienības pasākumiem. Uzdeva Invalīdu savienības valdei ierosināt Baltijas valstu invalīdu savienību dibināšanu. Visā valstī izsludināma viena diena gadā, kurā nodoklis no visiem izpriežu izrīkojumiem nāktu par labu invalīdiem.

Par jauno valstu invalīdu stāvokli referēja Mehsits. Lietuvā invalīdu stāvoklis vislabāk nodrošināts, jo tur invalīdiem piederot monopoltiesības uz dažādu militāro nozīmju izgatavošanu. Polijā invalīdu labā strādājot pat veselas manufaktūras fabrikas. Igaunijā invalīdi nodrošināti ar tā saucamo “Laidonera fondu”, tur viņiem piederot divi nami. Arī Somijā invalīdiem neesot sevišķas prasības valstij un sabiedrībai.


LNB periodikas digitalizācijas OCR versija

Kara inwalidu konference.
Şmehldeeu BrihmibaS eelâ 2 şaimhza ?a-ra inwalidu pahrstahmju konferenze, kuru lulvalidīt saweèntbaA zeutralàs komitejas preekşchşebdctajS Grihwiņşch. Presidijâ ceMehleja: Toryanu, Kuplo u,i Aispurwi- Koufercuzê bij eeradu' şchees pahrstahwji no 16 prowinzes noda. lam. Par Inwalidu sameenibas usdeMumeem referēja Ärihwiņşch. aisrabdot, ka şaweenibai truhkstot lihdsekļu. lai beedàm Maretu palihdset. Weenoalşigi nolchnia isstrahdat statūtus I n M a l i d v p alihdsibas fonda dibinaşchauai vee Kara ministriju?. Par inMalidu ahrsteşchanas jautājumu runāja Platkalns, usşwerot, ka iuwalidu ahrsteşchaua noteekot ais schehlastibas. Tapehz jaruhpeias par to, lai kara zeetuschee schim siņa tiktu uodroschinati ar spezialu likumu. Rosendahrss resereja par i n m a l i d v teeşişko stahwokli, usftverot, ka pehdejais janodroschina ar likumu. Weeubalşigi
ŗ>cc;iel)i:ui atsiuumus, ka inmalidu teeşibas janodroschiua us tirdsneezibu ar laikraksteem un tabakas Prezem pilsehtas, meestos un us dselsszeļeem. Valstij preeksch inroalideeni jasarihko aroduecziski kursi, japeeşchķir atweeglinajumi un preekschrozibas Jnwalidn sameenibas paşahkumeem. Usdewa Inwandu sameenibas roaldei eeroşinat Baltijas walstu Inw şaw. dibinaschanu. Wişâ malstî isşludinama Meena deena gadâ, ļurâ nodoklis uo miseem ispreezu isrihkojumeem nahktu par labu inwalideem. Par jauno Malstu inMa l i d v st ahwo k l i referēja Wehsits. Leet v w â inmalidu stabwoklis mislabak nodroşchinatS, jo tur iuwalideem peederot monopolteeşibas us daschadu militāro nosihmju isgatawoschanu- Polija inwalidu labâ strahdajot pat weşelas manufaktūras fabrikas. I g a un i j â inwalidi nodroşchinati ar tà şauzamo „Laidonera fondu", tur wiņeem peederot di« wi nami. Ari Ş o m i j â inìoalideem neesot şewişchķas praşibas malstij un sabeedribai. b.