LLM versija
Tautsaimniecība
Saldētavas būve.
Sviesta tirgus.
Pienotavu skaits Igaunijā.
Bekona eksports.
Eksports–imports.
Latvijas bankas nedēļas pārskats uz 23. septembri. Bankas kase atrodas aktīvā: zelta lējumos un monētās — 23.548.136 ls, ārzemju valutā — 33.918.340 ls, sudraba nauda — 1.096.610 ls, valsts kases zīmes un sīhmetāla nauda — 9.880.388 ls. Apgrozībā patlaban atrodas 28.862.140 ls. Ms.
Pagājušajā nedēļā sviesta tirgus atradās diezgan labvēlīgos apstākļos, un darījumi noritēja apmierinoši. Par Latvijas sviestu varēja iegūt fob Rīgā: par 1. šķiras no Ls 4.65 līdz 4.75 par kilogramu, par 2. šķiras no Ls 4.45 līdz 4.55 par kilogramu.
Zentr. Sav. „Konsum’s” gaļas eksporta nodaļa vakar nosūtīja uz Londonu ar kuģi „Baltabor” 85 saiņus jeb 9330 kilogramus bekona.
Mūsu linsēklu panākumi ārzemēs. Šī gada pavasarī Latv. Linskopju centrālā savienība nosūtīja dažādām Rietumeiropas lauksaimniecības organizācijām un izmēģinājumu iestādēm mūsu garšķiedras linu linsēklu paraugus izmēģināšanai. Tagad mūsu ģenerālkonsuls Berlīnē ziņo, ka Vācijas linskopības biedrība paziņojusi, ka pasūtītās Latvijas linsēklas devušas ārkārtīgi labus rezultatus. Līdzīgas ziņas ienākušas arī no vairākām Francijas organizācijām. Turpinot šādus izmēģinājumus vairākus gadus, varam cerēt, ka izdosies atjaunot ārzemnieku interesi par mūsu sējamiem linsēklām un tādā kārtā pacelt sēklu vērtību. Linskopis.
Dzīves dārdzība Igaunijā. Pēc statistiskā centralbiroja datiem dzīves dārdzības indekss Igaunijā augusta mēnesī, ja attiecīgo 1922. g. skaitli pieņem par 100, aprēķināts uz 146,1 pret 149,7, tai pašā laikā pērn. Sta.
Pārtrauktos darbus pie saldētavas būves drīzumā atjaunos. Darbus izdos tirgos.
- gadā Igaunijā bij 280 pienotavas, no tām 78 privātas, bet pārējās kooperatīvās. Minētās piennīcās izgatavoja galvenā kārtā sviestu. Pārskata gadā pienotavās apstrādāts 91.400.637 kilo piena, no kura izgatavots 3.545.829 kilo sviesta. No šī vairuma kooperatīvās fermas ražojušas 2.984.560 kilo, bet privātās — 561.269 kilo. Ms.
Jauni kredīti satiksmes līdzekļu uzlabošanai. Šoseju un zemes ceļu valde pēdējā sēdē piešķīrusi šādus kredītus satiksmes līdzekļu uzlabošanai: 3099 ls papildu darbiem tilta būvei pār
Rīgas gaļas tirgus cenas (latos par kg) 28. septembrī. Buļas cūkas Ls 1.70—1.75, šķiņķi svaigi 1.90—2.00, plukšņu tauki 2.00 līdz 2.70, teļa svaiga 1.90—2.30, šķēlveits 2.00 līdz 2.60, galvas 0.70—0.80, gaļas atgriezumi 0.25 līdz 1.00, vērša gaļa 0.60—1.30, jēra 0.70—1.15, liella 0.90—1.50. Pievedumi no laukiem mēreni. Es.
Izvesta: Uz Štetini — 1090 kastes olu, 3137 mucas sviesta, 74 kastes liķieru, 7 kastes svaigu lašu, 14 kastes ābolu, 6 mucas kaviaru, 15 maisi sparģeļu; 1172 kastes brūkleņu; uz New-Castle of Tyne — 71 ķīpu brūnā papīra; uz Hamburgu — 400 kastes ābolu.
Ievesta: No Liverpūles — 300 maisu kaļcinētās sodas; no Antverpenes — 250 kastes kristalizētu degu; no Roterdamas — 242 ķīpas tabakas un 250 mucas tauku. — es.
LNB periodikas digitalizācijas OCR versija
Tautsaimneecība.
ŞaldetawaS buhwe.
Şweesta tirgus.
Peeņotawu skaits Igaunijā
Bekona eksports.
Ckşports-imports
Latmijas bankas ņedeļaS pohrşkats us 23. septembri. Bankas kase atrodas aktiroà: selta lehjumos un monētas —23.548.136 !S, ahrsemju walutâ — 33.918,340 ls, sudrada nauda — ls. malsts kases sih. mēs un sihkmetalilauda 9.880.388 ls. Apyroşiba patlaban atrodàs 28.862.140 ls. W.
Pagahjuşchâ nedeļâ şweesta tirgus atradàs deesgail lobmehligos apstahkļos, un darisumi noritēja apmeerinoschi. Par Latmijas smeestu mareja eeguht fob. Rigâ: par 1. no Ls. 4.65 lihds 4.75 par kilogr.. Por 2. schķiras no Ls. 4.45 ķihds 4.55 par kilogr. Teànze zeeta. Şchonedeļ sagaidāma roehl ļeelaka zenu noştiprinaschanàsPeena produktu zenas weetejâ tirgà bes Olas 12—14 sant., dseramàs 15 (ont. gabalā.
Zentr. Şam. gaļas eksporta nodaļa wakar nosuhtija us Londonu ar ķuģi „Baltabor" 85 saiņus jeb 0330 kilograpms bekona. Muhsu linsehkln panahknmi ahrsemès. ' Schi gada paMasari Latw. Linkopju traļà şaroeeniba noşuhtija daschadàm WaKareiropas lauksaimneezibas organisazijam vn ismehginajumu eestahdem muhsu gar. şchķeedras linu linsebtlu parauaus ismehģinaschanai. Tagad mubşu generaitonsuls Berïinê siņo. ka Wahzijas KņkopibaS beàiba pasiņojuşi, ka paşudtitàs Latmijas linsehkìctê dewuşchas ahrkahrtigi labus rcsultatus. Libdsigas siņas eenoh-.a ari ua mairakàm Franzijas schahdurşinehginajumuc' mairakus gadus, maram zeret, ka isdosees atjaunot abrsemneeku interesi par muhsu şichjtzmàm linsedklam nn tahdâ kahrtâ pazelt sehklu mehrtibu. Linkopis. Dsihmes dahrdsiba Igaunija. Pehz statistiska zentralbiroja daleem dsihtves dahrdsibas indekss Igaunija augusta mehnefi, ja atteezigo 1922. g. skaitli peeņem
par 100, aprehķinats us 146,1 pret 149.7, tai paşchâ laikā pehrn. Lta.
Pahrtrauktos darbus pee saldetamas buhìoes. Eksportā, juhrneezibas d-ts drihsumâ atjaunas. Darbus isdos torgos.
1924. gadā Igaunija bij 280 peenotaroas, no tàm 78 primatas, bet pahrejàs koopera. tiwas. Minētas Peennizâs isgatawoja galweuâ kahrtâ şweestu. Pahrskata gadâ peenotawâs apstrahdats 91.400.637 kilo peena, no kura isgatamots 3.545.829 kilo smeesta. No scki wairuma kooperatiwàS sermas raschojuşchas 2.984.560 kjlo, bet priwatàL — 561.269 kilo. Ms. Jnglas slazijà, Pretşck,u suhtijumeem Pceougot, peeņem?! pretschu şul>ļijomus. MS. Jauni kredīti satiksmes lihdsclļeem Şcholeju un iemes ,eļu walde pehdejâ şehdê peespreeda şetoichuS tndiļu? şatjkşmes Uhdsekļu uslaboschanai: 3099 lS papildu tnrbecm tilta duhwei pábi Reşekaeî upi us Wiļanu-BiķowaS zcļa, K290 ls zeļa remontam us SUupcKLand:u zeķo, 1$ dseliSbetona jfmttefn buhwem us SNgaS-Jelgawa? şchoşejaS, 1975 l» jauna koka tilta buhwei pahr IslraS un Adwelo eseru pahrtekam, 4275 lS SiluveS—Brigu zeļa remontam un 690 lS nlt» dselsêbetona wnsbuhwei us Latgales şchoşejaķ. OS. NiaaS aalaS tirgņs (latos par ka..) 28. septembri. jjubtaS koutaè Ls 1/0—1.75, şchķiņķi swaiqt 1.90—2.00, ikbahweti 2.CC—2.70, ptubmju tcuf' 2.00 libds 2.70, itttiì iwalc-Z 1.90—2.30, schahwetS 2.00 iìhd, 2,60, xalwas 0,70—0,80, gofe? atgree'umi 0,25 lihds 1.00, webrşcha ļftfa 0.60—1.30, jehra 0.70-1.15, ltla 0 90—1.50. Peewedņmi no lcm'eem mehreni.
Jşweda: Us Stetrini — 1090 kastes olu. 3137 mu;a« şweesta, 74 ļasteS liļeeru, 7 tasteS şwaigu laşchu. 14 tastv S ahbo ļ v, 6 muzas kawi ar a-15 ņaişn fpa r ģ eļu, N72 kafteS bruhkleņu' us ofTyne — 71 ķihpu bruhnà papira' »s Hamburgu — 400 kasteS ahdoļu. Eeweda Ro LiwŗwoleS — ZOO maişu kalzineià soda; no — 250 ļasteS şialkaņe-aju dcc q v : no RoUerdamaS — 242 ļihpas tab 11 a i nn 250 muzos — tauku. — eS.