LLM versija
Lopu audzētāju un lopkopības darbinieku sapulce Priekuļos
Svētdienas rīta sēliens tērēts Priekuļu ganāmā pulka apskatīšanai, pēc tam saņēma vērtīgus aizrādījumus lopu audzēšanā un sugas izkopšanā sniedz lopkopības speciālists Br. Blande un vietējais pārraugs
Apspriede sākās ar veterinārārsta K. W. Šostes referātu par lopu sērgām un viņu apkarošanu. Runātājs apskata galvenās mājlopu sērgas un viņu apkarošanu. Īsi un visai izsmeļoši tiek atzīmēts, kā aizsargāties no sērgām un kā apkaro jama viņu izplatīšanās. Pēc referāta pieņem sekojošus atzinumus:
“Lipīgās slimības līdz šim grūti apkaro jamas, tamdēļ ka nav vajadzīgo līdzekļu. Ļoti nepieciešami pieņemt nākamā Saeimā no ministru kabineta iesniegto likumu par nodokļa ieviešanu uz kaujamiem lopiem, kas līdzīgi tam, kā tas ir Igaunijā un Polijā, dotu derīgu prāvu fondu veterinārijas palīdzības paplašināšanai un lipīgu slimību apkarošanai. Turpmāk jāpiegriež arī liela vērība mājlopu veselības kopšanai, sevišķi jau labo ēdināšanas apstākļu ieviešanai. Arī pašvaldības iestādēm vairāk būs jādara, lai nāktu pretī veterinārā tīkla paplašināšanai, dodot pienācīgus dzīvokļus veterinārārstiem, sīrgus izbūvētus pinumus un tml.”
Nākošajā referātā putnkopis A. Leiše runā par putnu audzēšanu, ēdināšanu, nobarošanu un sūgām. Reizē ar to tiek apskatīta putnkopības cenība un šo produktu eksporta iespējamības. Tiek uzsvērta grāmatvedības īslaicīgo norīkojumu nozīme putnkopībā; aprāda uz minerālvielām un olbaltuma vielām bagātas barības lietošanas nepieciešamību putnu dēšanas veicināšanā. Referātam seko lietišķas debates.
Par lopkopības pārraudzības grāmatvedību runā instruktori I. Ahrulis un P. Birnīts. Sīki tiek apskatīti grāmatvedībā pieļautie un novērotie trūkumi un to novēršana. Plaši apskatīta grāmatu noslēgšanas un materiālu apstrādāšanas tehniskā puse. Stud. agr. A. Kuptiņš un V. Plaudis referē par lopu ciltsgrāmatu vešanu un pārraudzības materiālu apstrādāšanu iespējamai izlietošanai. Referāti izsauc visai plašu domu apmaiņu. Pēc jautājumu sīkākas apstrādāšanas pēc referātiem pieņem sekojošus atzinumus:
-
Lopkopības darbiniekiem uz vietām noteiktāki un uzmanīgāki jāievāc visas ziņas, kas nepieciešamas attiecībā uz ciltsgrāmatas vešanas darbu, un šās ziņas laikā iesniedzamas rajonu instruktoriem vai lopkopības nodaļai.
-
Obligātiski jāievieš biedrībā teļu tetovēšana, jo pēc 1924. g. 1. janvāra dzimšie īpatņi nevarēs tikt uzņemti pārtas ciltsgrāmatā, ja tie nebūs tetovēti. Stingri jāraugās, lai tetovējums būtu paliekošs un skaidri salasāms.
-
Lai sugas lopu materiālā neieņemtu vietu tuberkulozi slimi lopi, būtu jāizved visiem pārraudzības atrodasšos ganāmpulku potēšana. Šī darba izvešanai pie Latvijas Lauksaimniecības centrālbiedrības jābūt vienam veterinārārstam.
-
Līdz 1926. g. 1. aprīlim visās lopkopības pārraudzības biedrībās ievadāma ganāmpulku atsevišķo īpatņu numerācija.
-
Lai lopu audzēšanas darbā panāktu lielāku noteiktību, apspriede atrod, ka nepieciešams ievest atsevišķu buļļu pēctecības pētīšanu un iegūto materiālu publicēšanu.
-
Pārrunājot lopkopības pacelšanas darbus, apspriede nāk pie slēdziena, ka noteiktās sugās nepieciešami saudzēt bez palīga nevar iztikt, un ka arī no priekšlaicīgas maldības jāatturas; jāatbalsta šķirnes krustojumu ciltsgrāmatas un izdošana. Inž. P. Purviņš ziņo par vaislas buļļu staciju ierīkošanu un viņu darbību. Pēc ziņojuma pieņem sekojošus lēmumus:
Lopkopības darbinieku uzdevums griezt lauksaimnieku vērību uz to: a) lai tiktu saudzēti tie staciju buļļi, kuriem izbeidzas valdības pabalstu izsniegšanas noteikumos paredzētais 4 gadu uzturēšanās laiks stacijās; b) ir jāizrāda, ka buļļiem, kuri uzrāda labas pēcnācības spējas, liela nozīme sugas izkopšanā un lopkopības cenības pacelšanā; d) jārūpējas organizēt vaislas buļļu stacijas, ja nav iespējams saņemt valdības pabalstu, arī ar vietējiem līdzekļiem.
Ar to apspriedes referāti nobeigti. Jautājumos un priekšlikumos pārrunā vairākus derīgus jautājumus, pēc kam pieņem priekšlikumu pievienoties Lauksaimniecības darbinieku konferences Rīgā, 25. jūlijā š. g. pieņemtajiem lēmumiem-tēzēm. Minētās tēzes ir sekojošas:
-
Lauksaimniecība ar visām viņas nozarēm, lai to pareizi nostādītu un vadītu, prasa daudzpusīgas zināšanas un lielu praksi. Lielākai daļai lauksaimnieku trūkst šīs zināšanas un nav vajadzīgo pēcdzīvojumu jaunināmos pasākumos. Jādara viss iespējams, lai zinības ieguvumu rezultāti it visās lauksaimniecības nozarēs būtu pieejami visiem lauksaimniekiem. Lauksaimniecībai jāizved no līdzšinējā sastinguma stāvokļa, jāpārkārto tik vairak elastīgās, lai spētu ražot ar lētākiem ražošanas paņēmieniem tirgum piemērotus produktus, ievērojot atsevišķās saimniecības zemes un klimatiskos apstākļus. Lai to sasniegtu: a) vajadzīgi zinīši un praktiski atsevišķās lauksaimniecības nozarēs labi sagatavoti darbinieki, pieejami visiem lauksaimniekiem; b) darbības saskaņošanai visās lauksaimniecības nozarēs sarīkojamas apspriedes un īsi kursi, strādājošo darbinieku zināšanu papildināšanai. Tāpat nepieciešama praktiskā lauksaimniecības darbinieku komandēšana uz ārzemēm ar valdības līdzekļiem, lai iepazītos katrā atsevišķā lauksaimniecības nozarē ar jauninājumiem saimniecībās. Līdzekļi lauksaimniecības darbinieku ārzemes komandējumiem izsniedzami gan Latvijas Lauksaimniecības centrālbiedrībai, gan Latvijas Lauksaimniecības darbinieku b-bai.
-
Lai iegūtu domu biedrus lauku kultūrēlos pasākumos, lauksaimniecības darbiniekiem ir jāņem dzīva dalība lauku kultūrēlā dzīvē, neatraujoties no vietējo kultūrēlo pasākumu darbības veicināšanas. Kur tādu pasākumu nebūtu, ierosināt viņu noorganizēšanu.
-
Atzīstot, ka lauksaimniecības darbiniekiem ir ļoti liela nozīme lauku kultūrēlās dzīves pacelšanā, tagadējais Kultūras fonda domes viedoklis, piešķirot pabalstus ārzemju komandējumiem tikai māksliniekiem un literātiem, atzīstams par nepareizu, tamdēļ sapulze uzdod Latvijas Lauksaimniecības darbinieku b-bas valdei griezties pie ministru kabineta dēļ Kultūras fonda noteikumu izveidošanas attiecībā uz lauksaimniecības darbinieku pielaišanas pabalstu piešķiršanā, zināšanu papildināšanā komandējumos māksliniekiem un literātiem.
-
Ar savu darbību lauksaimniecības darbiniekiem nav jāaprobežojas tikai vietējās organizācijās, bet pēdējā jāizvērš arī uz centrālām organizācijām, veicinot rosīgu delegātu komandēšanu uz to pilnām sapulcēm.
-
Lauksaimniecības darbiniekiem jāveicina līdz ar lauksaimniecības cenību pacelšanu lauku dzīves uzlabošana, kura dotu lauksaimniekam viņa sētā arī garīgu apmierinājumu.
-
Lauksaimniecības darbinieka darbs būs sekmīgāks tad, ja tā darba apstākļi nodrošinās viņam pastāvīgu darbu vienā vietā — tā arī kā ģimenes galvam, tamdēļ attiecīgām organizācijām — darba devējam jāierīko amatnieču saimniecības, pie tam būvmateriāli izsniedzami ar līdzīgiem noteikumiem kā jaunsaimniekiem.
-
Nebūdami nodrošināti uz vecuma dienām, lauksaimniecības darbinieki nevar nodoties savam darbam ar visu savu būtību, tamdēļ pēdējie pielaižami valsts cērdnē ne tikai algas un ģimenes pabalstos, bet arī pensiju jautājumā.
-
Lauksaimniecības darbinieki atalgojami samērā ar parādītām darba spējām.
-
Sava materiālā stāvokļa (algas, dzīvokļa, uztura u. t. t.) jautājumos lauksaimniecības darbiniekiem jāuzstājas organizēti.
-
Lai panāktu lauksaimnieka darba nodrošināšanu attiecībā pret nodokļiem, labvēlīgu muitas likumu, darba laika saīsināšanu u. t. t., lauksaimniecības darbiniekiem jābūt informētiem arī par politisko partiju darbību, lai, īstenā gadījumā spētu lauksaimniekus informēt par viņu draugiem un ienaidniekiem. Nākamās Saeimas vēlēšanās jāņem dzīva dalība un jāatbalsta lauksaimniecības interešu aizstāvji.
Apspriede beidz ap plkst. 5 pēc pusdienas. Pēc tam apspriedes dalībniekus uzņem atsevišķās grupās, kam seko sirsnīga atvadīšanās. Tad lielākā daļa darbinieku dodas uz savām stacijām.
Visu vēlēšanās Priekuļos redzēto un dzirdēto drīzāk īstenot dzīvē un darbā, lai paaugstu lauku sētu turību un labklājību.
E. St.
LNB periodikas digitalizācijas OCR versija
Lopu audzetaju un lopkopib. darbineeku sapulce Preekuļos
Şmeyt deenas rihta zchleens tee? wettits Preckuļu ganamà pulka àpskatişchanài, pee kam misai mehn i aus aisrahdijumus lopu audseşĢttâ un sugas iskopşchauft sneeds lopkopibas Br. Pļande uu weetejaîs pahrraugs ?l. Precd-it'S. Teek demonstrētas Preekuļu gaitām* pulka labākas gomis un teles, storo k-iràm rcdsama weeta teek eerahdita preekuleeşchu „Kronrm", goroij „Grvte", miņas pehznahzejeem nn zitecm redsamakeem ihpat??eent. PehA tam misi p'.llzettts Preekulu skolas namā us apspreedes turpināšanu. ?l"vşpreede şahkàs ar meteņu ar ahrsta K. W. Şoste rejeratn par lopu ş?yrgam ttt Miņu apkaro scha nu. Aunatajs apskata mahjkustonu selp-gas nn Miņu apkaroschann. Ahki lln ivisai isşmeļoşchi teek aiftahdits, kà aisşargc?tees no sebrgam un kà apkarojama Minu iwlatischanàs. Pehz referāta peeņem sekoschus arsinumuS: „Lrpigas slimibas lihds schim gruhtļ apkarojamas, tamdehl ka nam majadsigo lihbfeflu. Loti nepeezeesmann peeņentt uahkama Şaeimâ no ministru kabineta eesneegto tiku-' nm par nodokļa cc weşchanu us kaujameem lopeem, kas libdsigi taiu, ?à tas ir Igaunijā un Polijā, dotu d.-esgan prahmu şondn metcrinarijas palihdsibas paplaschinaschanai un lipigu slimību nvkaro" schanai. Turpmāk japeegrecsch ari leela tmWba mahjkustoņu ì?cşelibas kopşchauai, sewiMî jauflabo eeweekoschanas apstahklî. # Ari ptrsch; eeiîahdem Maira? kas sodar.7. lai naliktu preti meterinarà tihkla paplaschinaschanai, dodot peenahzignS dsihtvokļus wetàarahrfteem, sirgus isbrķ kumceni un tml.^ Nàhkosmâ referātā putnkopis A. Leische runà par pntnu ehdinaşchanu, nobaroşchanu im şiigam. Reisê ar to tee? apflatita ptltnkopibas eencsiba v.ir scho produktu eksporta eespehj amibas. -Teek usşioehrta grahmatļvedibaS iszilul nofihme pntnkopibâ; aprahda us mmrralwetlÄ un olbaltuma lveelam bagātas baribas leetophanas nepeezeeschamibu putnu b?r)jişaS vazelşchanâ. Referātam seko !eetisrl)kas debates. Par lopkopibas pahrraudsibas grahmatwedibu runà instruktori I. AihrulS un P, Birnits. Sihki teek
apskatiti grcchmatwedibâ peclaistee un nomehrotee truhkunn, un to nmvchrschana. Plaschi apskata grabmatu noşlehgşchanas un materiālu apstrahdaşchanas technisko pusi. Ätud. agr. A. Kuptschs un V. Plaudis reserè par lopu zil t sgr ahmatu we scha nu un pabrrandfibas materiālu apstrahdaşchanu eeşpeeşchanai. Referāti isşauz wişai plaschu domu apmaiņu. Pehz jautajunnl sitļkakas apjkatischanas pee rcferatcem ņem sekoschus aĢnumus: 1) Lopkopibas darbineekeem us tveeram noteiktāki un usmauiļ-'aki jaeetvahz misas šinas, kas peepraşitàs atteezibâ us Kiltsgrahmatas weşchanas darbu un şchàs siņas laika eeşuhtamas rajonu instruktoreem Maj lopkopibas uodaļai. S) Obligatoriski jaismed beedriba reļ v tetoweşchana, jo pehz 192t. g. 1. janwara dsimusmee ihpatņi nemaks tikt usuemti paja tee nebuhs tetoivetr. Stingri jāraugās, lai tetowejumS buhtu paleekoschs un şkaidri şalaşamS. 3) Lai silgas lopu materiālā ņeeeņnZhril <rr luberkulosi slimi lopi, buhtu jaismed Misu sein pahrraudsibas atrodaşchos ganamvulku poteşchatia. Smì darba işweşchanai pee Latwijas Lauîşaàireczibas zentralbecdribas jabuht mcenam roeterinarahrstam. 4) Lihds 1926. g. 1. aprilam wîM lopkopibas pahrrandsibas beedribas eemedama ganampulku atşcwişŞ ihpatņu numerazij a. 5) Lai lopu audseschanas darbā panahktu leelaku noteiktibu, apspreede atrod, ka ņepeezeescbams ismest atsetvischķo buļļu pebztetschu pehtischanu un eeguhto materiālu publicēfchaņu. 6) Pahrrunajot lopkopibas pazelschanas darbus, apspreede nahk pce slchdseena, ka ņoteiktās suga? neccspchjami isaudstt bes palibga. un ka ari ns preekschu maldibai jāpabalsta sresn. krustojumu) ziltş grahmatas uu isdoschana. Insch. P. Purwiņşch siņo par Maislas buļļu stazijn cc rihk o ş ch a nu un minu darbibu. Pehz siņojunra peeņem sekosi us leş'inlmus: Lopkopibas darbineeku usdeMums greest lau?saiinn??ktt Mehribu ns to: a) lai tiktu saudseti tee stazijas buļļi, kureem isbeidsas MaldibaS pabalstu issneegschanas noteikumos paredsetais 4 gadu ttostahmeşrtninas laiks stazijâs; b) ir jaaisrahda, ka buļļeem, kuri us
rahda labas ccdselndeschanas şpehjas, leela nosihme sugas un lopkoPibaS ceneşibas pazelşchanâ; d) jaruhpejas organiset waişlas buļļu stazijas, ja naro eeşpehjams şaņemt maldibas pabalstu, ari ar weetejeem lihdsekļeein. Ar to apşpreedes referāti nobeigti. Jautājumos un preekşchiikūmos pahrunà wairakus deenas jautajumus, pee kam peeņem preekschlikumu peeweenotees Lauksaimneezibas darbineeku konferenze Nigâ, 25. jūlijā sch. g. peeņemteem lehmumeem-tesem. Minētas teses ir şekoschàs: 1) Lauksainlneeziba ar wişàm miņas nosarem, lai to pareisi nostahditu uņ maditu, prasa daudsvusigas sinaschans un leelu praksi. Leelakai daļai lauTsaunneeku truhîst schìs şinaschanas un natv majadfigo peedsihwojumu jauneewedanws paşahkumos. Jādara uŞ eespehjamais, lai sinibas eegnwumu resnltnri it misās lauksaimneezibas nosarêS buhtu peecjann misecn» lauksainrneekeem. Lauksaimneezibas jaismed nn lihdşschinejà sastinguma stahMvkļa, jāpadara tàS Mairak eļamaas, lai spebtu raschat ar lehļeem raşchoşchanas paņehmeeneem tirgum peemehrotus eemehrojot atşiemişchķas saimneezibas semes un klimatiskos apsrahkļns. Lai to şaşneegtu: a) majadsigi sînişK un prakttM atftmiMis lauksaimneezibas noşarês labi darbineeki, peeejami miseem lau^aimneekeem. b) Darbìbas şaflauoşchanai wişâs laukşaiķ neezibas nosarês sarihkojamas apspreedcS un ihşi kursi, strahdajoschn darbineeku fiilaşchann papildinasrlmnai. ZÄpat nepeezeeschama praktişkà lauksaimneezibas darbrneekņ komandeşchana irs ahrsemem ar maldibas lihdsekļeem, lai cepasihtos katra atsemrschķâ zibaS noşarê ar jauneewedumeem şaimneezibâs. Lihdsekļi lauksaimneezibas darbineeku ahrsemeS romandeiumeem issņeed'ami zanr Latmijas Lauksaimneezibas zentralbeedribu un Latmijas Lauksaimneezibas darbineeku b-bu. 2) Lai c eguhtu dormt beedrus lauku kulturelos pasahkumos, lauksaimneezibas darbineekecm ir janem dsihtva daliba laņkn knlturelâ bskhwê, n'atranjoteeS no meetcjo kultirrelo pas,ibku?nu darbibas meizinaschanas. Kur tahda paşaşimņ ņàhtu. eeroşinàt miņu noorganiseschanu. 3) Atsihstot, ka lauksàneezibas dnrbmeek< nn ir rott leela nosihme lauku kulturelàs dsihwcs pazelschanâ, tagadējais Kultūras fonda domes weedoklis, peeşchķirot pabalstus ahrsemju komandejumeem tikai mahşşlineekeem un
ïïterateem, atsihstams par ņepareişu bamdeN sapulze usdod Latmijas Lauksaimņeeq,bas bco bineekn b-bas maîdei greestees pee ministru kabineta dehļ Kultūras fonda noteikma» wtr widcşch-auas, atteezibâ us lauksaimneeKļvas da»bineeku peelihdşinaschanu pabalstu peeschķirşchanâ, şmaşchanu papildinaşchanô komandējumos mahķşlineekeem un litcrateem. 4) Ar şawu darbibu darbineekcem jaaprobeschojas tikai weetejâs organisazijâs, bet pehdejà jaisvlehsch ari us zentralàm organişazijam, roşigu delegātu kvmandeşcļ>anu uş tv pilnam şapulzem. k») Laukşainrneezibas darbiueckcem jaMcizina lihds rrt lauksaimneezibas eeueļîbņ paņhas lauku dsihmes uslàşmana, kura dà ļankşaimneekam wiņa şehtâ ari garigu aMeeàajumu. 6) Lauksaimneezibas darbineeka d.rrbs buhS sekmigaks tad. ja tà darba apstahkli nodroşcşinàs Minam pastahmigu darbu weenâ mcc» tâ — ari kà gimeneS zikmekam, kamoehļ atteezigàm — darba dewejam jaeerrhko autatnecku şaimneezibas, pet Trm bnbwmateriali issneedsami «1 lihdşîgeem noteikumeem ?à jaunşaimneekeem. ??ebuhdann nodroşchinati vs mēzuma devnam, lauksaimneezibas darbineeìi newar ņodoreeS şawam darbam ar wisu samu buhtibu, tamdchl pehocjee peclihdsinami waļstS eerrd neem ne tjkai algas un ģimenes pàlstos, bet ari pensiju jautājumā. 8) Lankşaitnneezibas darbineeki atalgojami şamehrâ ar parahoitam darba şpehjam. 9) Sawa materialà stahmokļa (algas, dşibwokļa, ustnra «. t. t.) jautājumos lankş<nmļHCdWl darbineekeem jausşìabjàs srgamseti. 10) Lai panabNu lauşşaimneeļa darba nodroşchinaşa>anu atteezibâ pret nodokļeem, lab» wehliga muitaS likuntu, darba laika şaihşinaşchanu ņ. t. t, lauksaiiuueezibaS oarvīneekeem jabuht mformeteem ari par politisko partiju darbibu, lai ik meenà gadijumâ spehtu laukşaimneckus inforinèt par miņu draugeem un eenaidneekeem. Nahkamâs Saeimas mehleşchanâs semem dsibtva daliba un jaatboMa lauksaimneezibas interescku aisftamvji. Apspreedi spehds ap plkst. 5 pehz bas. Pehz şam apşìireede? dnlibneekus nsņem atseņņsrs'şâs art'pâs, kam ķeko şirşniga atwadrftbculàs. Tad leelakà daļa darbmeekii dodàs uş srazîjtļ. Wisu m?b!eschanàs Preekulos redseto u,t dsirdeto drihsak ļswest dşibìoê un darbā, lai ta pazaru lauku şehtu turibu un labklahjibu.
E. St.