Gadsimtu senas preses apkopojums. Ik dienas. (Atpakaļ uz sākumu)

Balss

Ceturtdien, 1925. gada 24. septembris

LLM versija

Drošības pakta konference — 5. oktobrī.

Ķelnes joslas okupāciju izbeigs?

Vācija uzaicinājumu pieņems. Par iestāšanos Tautu Savienībā Vācijai jādod mandātu par bij. kolonijām.

Pēc „Matin” informācijas Sabiedroto un Vācijas ārlietu ministru konference drošības pakta lietā sanāks 5. oktobrī Lokarnā, Šveices dienvidos. „Homme Libre” raksta, ka Vācija bez šaubām pieņemšot uzaicinājumu piedalīties konferencē, bet ļoti nelabprāt. Berlīnē skatoties uz konferenci ar lielām bažām, jo saprotot, ka arī vāciešiem nākšoties „maksāt savu daļu labas gribas”.

Pēc vācu laikrakstu ziņām par to, ka Vācijai ielūgums uz drošības pakta konferenci jāpieņem, valdības aprindās nekādas domstarpības vairs nepastāvot.

Briseles sociālistiskais laikraksts „Peuple” ziņo, ka pēc Vācijas iestāšanās Tautu Savienībā Sabiedrotie viņai piedāvāšot mandātu par vienu no bijušo vācu kolonijām. Angļi liekot priekšā šim nolūkam Kamerūnu vai Togo.

Pēc rietumu pakta jānāk austrumu paktam. Pols Bonkūrs sarunā ar „Kurjer Polski” Ženēvas korespondentu izteicies, ka austrumu drošības pakts būšot rietumu pakta nepieciešamās sekas. Bonkūrs piebildis, ka pie šāda ieskata cieši turoties visa franču delegācija.

„Berliner Tageblatt” un „Acht-Uhr Abendblatt” ziņo no Ķelnes, ka Anglijas, Francijas un Beļģijas ārlietu ministri esot nolēmuši izbeigt Ķelnes joslas okupāciju vēlākais novembra vidū. Havasa aģentūra šo ziņu kategoriski atsauc. Sabiedrotie par Ķelnes evakuāciju vēl nekādus lēmumus neesot pieņēmuši.

Lta.


LNB periodikas digitalizācijas OCR versija

Droschibas pakta konference - 5. oktobrī.
Äelncs joslas oknpaziju isbeigs?
Wahzŗja usaizinajumu peeņems. Par eestahschanoS Tautu şaweeuibâ Wahzijai şota ma». datu par bij. kolonijām.
Pehz „Matin" infornmzijas Şabeedroto un Wahzijas ahrleetu ministru konferenze droschibas pakta leetâ şanahks 5. oktobri Lokarnâ, Şchweizes deenwidos. „Homme Libre" raksta, ka Wahzija bes schaubam peeņemschot usaizinajumu peedalitees konferenze. bet ļoti nelabpraht. Berlinô skatotecs us konserenzi ar leelàm bascham, jo saprotot, ka ari mahzeescheem nahksees „makşàt samu daļu labas gribas". Mahzu laikrakstu siņam par to, ka Wahzijai eeluhgums us droschibas pakta konfcrenzi japeencm, Maldibas aprindās nekahda s doma starpibas Mairs nepastahwot. Briseles sozialistiskais laikraksts „Peuple" siņo, ka pehz Wahzijas eestahşchanàs Tautu şaweenibâ Şabeedrotee Miņai peedahwaşchot mandatu par tveenu no bijuşchàm Mahzu kolonijām. Angļi leekot preek
şchâ israudşit şchim nàhkam Kamerūnu wa; Togo. Pehz reetum pakta jaņahk austru mpaķtmu. Pols Bonkurs saruna ar ~Kurjer Scheņewas korespondentu isteizees, ka austr». mv droşchibas pakts buhşchot reewmu pakta nepeezceşchamàs sekas. Bonklirs peebildis, ka pee şchahda eeşkata zeeşchi turotees wişa frantşchu delegazşja
„Berliner Tageblatt" un ~Ucht Uļir Abendblatt" siņo no Ķelnes, ka Anglijas, Franci, jas un Beļģijas ahrleetu ministri esot nolehmuschi isbeigt Ķelnes joslas okupaziju wehl»> kais nomembra MidilHawaşa aģenwra scho siņu kategoriski atşauz. Şabeedrotee par >ìelnes cìr«ku<iķ wehl nekahdvs Khnmmuķ neesot veeņehmuşchi. Lta.