LLM versija
Saimnieciskie sakari ar SSSR
Uz pēdām uz Krieviju tuvākās dienās izbraukt oficiāla valdības delegācija, kuras uzdevums noskaidrot saimniecisko sakaru paplašināšanās iespējamību starp Latviju un SSSR. Līdz šim mūsu saimnieciskie darījumi ar Krieviju ir ļoti niecīgi. Pēc Valsts Statistiskās pārvaldes ziņām Latvija eksportējusi uz Krieviju preces 1923. g. par 5.957.032 un 1924. gadā par 4.496.788 latiem, kas procentos rēķinot no visa eksporta iztaisā pirmajā gadā 3,68 proc., otrā 2,64 proc. Tikpat necils ir arī imports. 1923. gadā tas sastādījis 6,57 proc., un 1924. gadā tikai 0,40 proc. no visa mūsu importa kopvērtības. Skaitļi, kā redzam, liecina par niecīgiem darījumiem starp Latviju un Krieviju. Bet vai šī vājā tirdzniecība ar Krieviju ir izskaidrojama ar viņas saimniecisko neuzplaukšanu, — tas ir vēl atrisināšanas jautājums.
Domājam, ka vājajai tirdzniecībai ar Krieviju ir pavisam citi motīvi. Mūsu un Krievijas ražoto eksportējamo preču asortiments ir ļoti šaurs un daudzās nozarēs Latvijas un Krievijas tirdznieciskās intereses krustojas. Pirmā kārtā tas sakāms par lauksaimniecības ražojumiem: sviestu, gaļu, liniem, eļļas sēklām, labību u. t. t. Šinīs nozarēs ar Krievijas tirgu sakarā mēs būsim konkurences stāvoklī; mūsu valsts, tāpat kā Krievija, ir lauksaimniecības zeme. No Latvijas pagājušā importa nospiedošo vairākumu gan sastādīja valsts iestāžu sūtījumi, starp kuriem minama lētu cenu labība, bet priekš nākotnes pagājušā gada ievedumi par paraugu neder. Šo produktu ražošanai bez lētiem kredītlīdzekļiem varam noorganizēt pateicīnam vajadzīgos apmēros. Pārtikas produktus iekšējām vajadzībām mēs varam piegādāt pietiekošā apmērā un mūsu pienākums darīt visu, lai pārtiku no ārzemēm nebūtu jāieved.
Galvenais, kas mūs interesē un ko Krievija var dot, ir ķīmiskās rūpniecības produkti (petroleja, benzīns) un mineraleļļas (nafta u. z.). Pašreizējās nozarēs, vismaz tuvākā nākotnē, Krievija varēs mums to dot.
No mūsu eksporta precēm Krieviju interesē galvenā kārtā rūpniecības ražojumi. Interese pret lauksaimniecības ražojumiem var būt tikai tik liela, cik liela tur būs vajadzība pēc sēklas un sugas materiāla. Pagājušajā sezonā uz Krieviju izvestas tikai linu un āboliņa sēklas. Zemkopībai atjaunojoties bez šaubām būs pieprasījumi pēc selekcionētas labības sēklas, tāpat arī pēc sugas lopiem. No pagājušajā gadā uz Krieviju izvestām precēm pirmo vietu ieņem papīrs. Otrā vietā nāk spirts, degvīns un liķieri, trešā — metalrūpniecības izstrādājumi, ceturtā — ādas, izstrādātas, un piektā — tekstilrūpniecības preces.
Tātad, uz Krieviju mūsu eksporta apmēru noteicēja, vismaz tuvākā nākotnē, būs rūpniecība. Bet mūsu rūpniecība neko daudz solīt nevar, jo tai jāsacenšas ar citu valstu rūpniecību, kura, blakus minot, atrodas daudz labākos ražošanas apstākļos. Neskatoties uz to visu, mūsu tirdzniecība ar Krieviju būtu daudz dzīvāka, ja tā spētu pirkt pret tūlītēju samaksu, vai nu ja Krievijas pircēji uzskatītu par savu peļņas mērķi turēt noslēgtos līgumus. Bet par noslēgšanos tas tā nav. Zaur socializācijām krievu tirgotāju šķira ir galīgi sagrauta un velti tur tagad meklēsim to Maskavas kupeču tipu, ko pazinām agrāk. Viņu vietā tagad saimnieko revolūcijas laika spekulants, kurš nedomā par tirdzniecību vispār, bet tikai par katru atsevišķu ievedumu; šādos apstākļos tirdzniecība uz kredīta nav domājama.
Nepareizas ir mūsu tirgotāju domas par darījumiem ar valdības iestādēm un komunistiskajiem kooperatīviem. Tirdzniecības sakaru paplašināšanas lietā domātā delegācija nekā reāla nedos; tomēr varētu viņu arī nesūtīt. Bet mums ir citi sāpīgi jautājumi, kuru nokārtošanu gaida sabiedrība. Tie ir noguldījumi Krievijas kredītiestādēs un fabriku un citu vērtību reevakuācija, kas paredzēta miera līguma 11. un 12. pantos. Vērtības, kas mums pienāks no Krievijas, ir ievērojami lielas; vai nebūtu jāpadomā par to nokārtošanu? Vai domātā delegācija šinī jautājumā nekā nevarētu darīt?
LNB periodikas digitalizācijas OCR versija
Saimneeciskee sakari ar SSSR
i Ns v;v • ļtt KreeMiju tnmakâs oecnav . iraukt ofiziala maldibas delegazija. kur . oemums noskaidrot saimneezisko sakaru paplaschinaschanas ecspehjamibu starp Latmiiu un ŞŞŞR. Lihds schim muhsu saini . iskee darījumi ar Kreemiju ir ķoti - Pehz malsts Statistiskās pahrtvaikā iil'.am Latmija eksportēju şi us Ātleroija p.ezes 1923. g. par 5.957.032 un l!'J!.. :ar 4.496.788 lateem. kas pronot, i», Misa eksporta isļaisa 3,L8 proz., otrā 2,04 proz. Tikpat nct ir ari imports. 1923. gadā tas sastaht, > . i 7 proz. un 1924. gada tikai 0,40 proz. no misa muhsu importa kopmehrtib.i^. Şkaitli. kà redsanļ, leezina par nļasajc.'Ul dar > starp Latmiju un Ärecmiju. Bet iva] schj wahjà tirdsneeziba ar Kreemi->jaina ar winas şaimneezişkà ticpasihschanu, — tas ir mehl atI. Mschs jautājums. .':: domajaiu, ka wahjajai tirdsneezibai ar >' • \,,\m ir pamisam ziti motiwi. f- us "tas raschoto eksportējamo pretschu aşarļtn is ir ļoti şchaurs un daudsâs noišīii* uu Ätrccmiļaw intcv,r Pirmā şahrtâ tas şa- I la . r raschojumceln: aalu, lineem eļļas sehklam, labibu n. I .?chinîs noşàrêD ar Krcemijas tirgu 0 č»'4! mehs buhşim konkurcnzes stah> muhsn Malsts, tàpat kà ir taulsaimneezibas seme. No Latmijas pag. . " /.'arta lloşpeedoşcho uxiìrafuimi gan [ tveelas, starp knrànt wis-1 alu eenem labiba, bet preeksch nabt " PM. gada ecmedumi par paraugu nefr" ho produktu raschoschauu bes l^'clàm m warant uoorganiset patehriņam WajadsigoS apniebros. Pabrtikas produktus ' 'N wajadsibatil mehs maram peeraschot peoşerîoŞŞâ apinehrâ uit mubşu peenahkums wişu, lai pabrtiku no ahrcenes itebnhh: >. cmed. i )alwena!S, kas muhs interese un ko Ķrcerriio ar dot ir ķimişkàê rtlhpneczibas bitfri petroleja, benzins) un mineralcļļas sļ.asta un z.). Pahrejâs ttosarês, Mismas 4, nahkotne, Kreewija warès mums ) ) dot.
No muhşu eksporta prezcm Kreewiju interese galwcilâ kahrtâ ruhpncezibas raschojumi. Interese pret lauksaimneezibas raschojumeem war blcht tikai tik leela, zik leela tur buhs majadsiba pehz sehklas un sugas materiāla. Pagahjuşchâ şcsonâ us Kreewiju ismestas tikai linu un ahboliņa sehFlas. Semkopibai atjaunojotees bes schaubam buhs peeprasijumi pehz şelekzionetas labibas şcbklas, tàpat ari pehz sugas lopeemWfi pagahjuşchà gada us Kreemiju isIvcstani prczcm pirmo mcetu eenem papira. Otrā Meeta nahk spirts, degwihns lln liķceri, treşchâ — metalruhpneezibas isstrahdajumi, zcturtâ — ahdas, isstrahdatas, un peektâ — tekstilruhpneczibas prezes. Tà tad, u\ Krecwiju muhsu eksporta apmchru notcizcja, Misinas tumakâ nahkotuc, buhs Bet muhsu ruhpneeziba neko dauds solit neMar, jo winai jasazcnşchas ar zitu malstu ruhpucezibu, kura, blakus minot, atrodas dauds labākos raschoschanas apstahkļos. Neskatotees us to wişu, muhsll tirdsneeziba ar ĶrecMijil btļhtu dauds dsihmaka, ja ta spehtu pirkt pret tuhlit samaksu, maj nu j-ģjļäsjj^ pccnaijnimu turēt iiojlcbŗuou ugguiruiv. par noschel)loschanu tas tà nam. Zaur sozialisazijam kreemu tirgotāju schķira ir galigi sagrauta un welti tur tagad meklēsim to Maşkawas kuptschu tipu, ko pasinàm agrāk. Wiņu wectâ tagad şaimnceko remoluzijas laika şpekulant?, kursch nedomā par tirdsneezibu wispabr- bet tikai par katru atşeMişchķu eepirtulnu, kahdos apstahklos tirdsitecziba us i\\bi;a uaio domājama. Nepreezajas michsu tirgotāji par darisunreem ar maldibas ccş'zhdcm un komuiusl-skccm kooperatiwcem. Tirdsncezibas sakaru paplaschinaschanas leetâ doniatà delegācija iteka rcala nedostaindcbļ tvaretu wiņu ari nemhtit. Bet munts ir ziti şaşahpeiuşchi jautajuttti, kuru nokahrtoschanu oaida şabeedril'a. Tee ir noguldijumi Kreemijas kredi ieēst ahdês un fabrikti un zitu Mehrtibu rcemakuazija, kas paredseta meera lihguma 11. un 12. pantos. Wehrtibas, kas nttmts pecnahkas no Kreemijas ir eewehrojaMl leelaZ; waj nebuhtu jaoadomà par to nofáì•-tofchanu? Waj domatà delegazija şminî jautājuma neka newaretu darīt? —i—