Gadsimtu senas preses apkopojums. Ik dienas. (Atpakaļ uz sākumu)

Latvijas Vēstnesis

Trešdien, 1925. gada 23. septembris

LLM versija

Tikai tālāk uz priekšu!

Liekas, mūsu galvas pilsētā pēdējās dienās notiek kaut kas ārprātīgs. Neviens nevar būt drošs, ka pamostoties no rīta un izejot uz ielas uz viņu nerādīs ar pirkstiem un nesauks: „Lūk, tas tur ir zaglis un slepkava!” Neviens nevar būt drošs, jo mums, paldies Dievam, ir tādi žurnālisti kā Arturs Kroders. Cilvēkam, kurš nodots prokuratūrai par naudas izspiešanu, nav nekā vairāk ko zaudēt. Va banque — viņa sauciens.

Savā izmismā viņš gatavs uz visu, kaut tikai uz brīdi novērstu sabiedrības iznīcinošo skatu no sevis, kaut tikai uz brīdi varētu izkliegt: „Ne es, bet lūk’, tas tur ir naudas izspiedējs!” Priekš viņa tagad tas ir nieks, viņam vajag efekta uz acumirkli. Ja jau par naudas izspiešanu tam neizbēgami draud tik bargs sods, tad pievienot tam dažus mēnešus priekš Krodera ir tīrais nieks. Vajag izmantot vēl brīžus, un „ētiski skaidrās” žurnalistikas sargs pēkšņi tagad atrod milzīgus noziegumus pie saviem politiskiem pretiniekiem. Pilnā kaklā viņš sauc: „Ķeriet zagli!”, bet nemana, ka viņa tik sakompromitētai balsij ir grūti atrast ticīgas ausis. Savā „Pirmdienā” tas uztraucas un sirdas par to, ka visi klusē. Viņš brīnās par šo klusumu un liekas nesaprot, ka pat viņa mājas tēvi un labvēļi no viņa novēršas. Tie, kuriem tas tik uzticīgi kalpojis, saprot, ka viņa dziesma ir izdziedāta. Un lepno mājas tēvu zēķsirdīgā klusēšana nepārprotami teic: „Moris savu darbu izdarījis, Moris var iet.”

Vienīgi „Aizkulises” — tā uzticīgais draugs Tupiņš — uzvelk tam līdzjūtības dziesmu. Bet cilvēka nervi nav no dzelzs. Nav brīnums, ka viņa smadzenēs rodas doma — ārprāta doma: satraukt visu, kaut uz vienu acumirkli, līdz pats tas nokļūst drošā vietā. Nakts laikā ar tādu uzbrukumu mūsu izglītības ministrim varēja tikai tāds izmisuma un ārprāta dzīts Kroders, kuram visi striķi jau trūkuši.

Kas slēpjas šinī „džentlmenī”, kas nemitīgi ir sitis sev pie krūtīm un saucis sevi un savu avīzi par vienīgi ētiski skaidriem un neatkarīgiem? — Te neatklājas viena tumša lieta, bet vesela sistēma. Mums pienesti fakti, pierādījumi, ka viss gan uz Tirgoņu ielas netiek pirkts un pārdots. Tas notiek avīzē, kuru vada „ētiski skaidrs neatkarīgs” žurnālists!

Brīnišķīgi tas tēlo savu smiekstuļa lomu. Bet mērs jau pilns un lūzis. Visu acis vēršas uz šo aktieri. Redzēsim, vai spēs tas savu grūto lomu izturēt līdz galam. Tikai tālāk uz priekšu, — atpakaļceļa vairs nav!


LNB periodikas digitalizācijas OCR versija

Tikai tahļak uz preekschu!
Leeîas, muhşu o/àas pilşehtâ pehdejâs drena* ntftetï ķautkas ahrkahrtigs. ik= ìtfax brcht droşchH, ka pamostotees no rihta un işejot us eŗlas us wiņu nerohdìs crr pirksteem xtn nesauks: „Luihk, tas wr ir saglis uņ sļepkama!" Neweens newar buht droşchs, jo MàUM's paļdees Decwam ir txchdi schurnalisti kà Arrurs Kroders. Ziļmekam, kuŗşch nodots prokuratūrai par rcoirbas isşpeeşchanu n aw neka wairak kosaudet. Vabangue — wiņa şauzeens. Şowâ isnrişumâ wiņşih gataws us misu, kaut tikai us brihdi nowehrstu şabeedribas isnihzinaşcho şkatu no şewiS, kaut tikai us brihoi waretu işkleegt: „Ne es, bet luhk', tas wr ir naudas isşpeedejs!" Preekşch wiņa tagad tas ir neeks, wiņam wajaa, efekta us aznmirkli. Ja jau par naudas īsspeeschanu tam neisbel>gami draud tik bargs sods. tad peenņenat tam daşchus mehneşchus preekşch Krodera ir tihrnis neeks. Vajag ismantot mehļ brihschus vi brihwàm şahjam, un „etişki staioràs" schurihalistikas sargs peepeschi tagad atrod miksigus noseegunrus pee şaweem politişkeem pretineekeem. 'Pilna kakla miņsch sauz: „Aereet sagli!*, bet nemana, ta wiņa tik sakompromitētai balsij ir gruhti atrast tizigas ausis. Şawâ „Pirmdeenâ" tas ustranzas un shrdas par to, ka w i s i k ļ v ş è. Wiņsch brihnas par scho klusumu un leckas nesaprot, ka pat wiņa maises tehwi un labwehti no wiņa
nowehrşchas. Tee, kureem tas tik uşiizigi kalpojis, saprot, ka miņa dseesma ir isdscodata. Un lepno maises tehwu zeetşirdigà kluşeşchmm nepahrprotami tciz: „Moris samu barbu isdarijis, moris war eet." Weenigi «Aiskirlises" ta ustizigais draugs. Tupiņsch ustvelk tam lihdsjnhribas dseesmu. Bet ziļweka nerwi naw no dselss. Naw brihnums, ka wiņa smadsenès rodas doma — ahrprah ta doma: satreekt wişu, kaut us roeenu azumirkli, lihds pats tas nokļuhst droschâ weetâ. NaW klaja ar tahdu usbrukumu muhsu isglihşibas ministrim tvareja tikai tahds ismişuma un ah-rprahta dsihts Kroders, kuŗain w i * si striķi jau truhkuschi. Kas sļehpjas schini „dschentlmeni", tos nemitigi ir sitis sew pee kruhtim un sauzis şemi un şamu awisi par meenigi ētiski skaidreem un neotkarigeem? — Te neatklrchjas weena tumscha leeta, bet weşela sistēma. Mums peenesti sākti, peerahdijumi, kas wişs gan us Tirgoņu eelas neteek pirkts un pahrdots. Tas noteek awisê, kurn madot „etiskj skaidrs neatkarigs" schurnalisks! Brihnischķigi tas tehlo şawu smehtuļa lomu. Bet madsis jau pilns un luhsis. Wişu azis wehrşchas us scho akteeri. Redseşim, waj spehs tas samu aruhto lomu isturet lihds galam. Tikai tahļak us preekschu, — aikahpşcha nàs zeļa wairs naw!